• Tweet

Jau desmit gadus Kuldīgas novada Gudenieku pagastā tiek pētītas iespējas iegūt naftu. Valsts kontrole atklājusi, ka pēdējo septiņu gadu laikā no zemes izpumpēti 14 tūkstoši tonnu. Šāds apjoms ir vienlīdzīgs divpadsmit vilcienu sastāviem, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Naftas ieguve notiek arī uz pašvaldības zemes, tāpēc arī Kuldīgas novadam būtu jāsaņem daļa no miljonu ienākumiem. Taču pašvaldība no naftas pārdošanas nesaņem neko, jo Ekonomikas ministrijas noteikumi ļauj firmai ieguvi saukt par izpēti.

Arī valsts no šī biznesa neko neiegūst, jo atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, naftu neapliek ar dabas resursu nodokli.

Kuldīgas novada Gudenieku pagastā jau septiņu gadus tiek pumpēta nafta. No tā neiegūst ne valsts ne pašvaldība, jo uzņēmums kas to dara, piesedzas ar izpētes darbiem. Valsts kontrole atklājusi, kā šādā veidā izpumpētas jau 14 tūkstoši tonnas piecarpus miljonu eiro vērtībā.

Naftu Latvijā, Gudenieku pagastā atrada 1962.gadā. Padomju laikā pētnieki izveidoja vairākus urbumus, taču rūpniecisku ieguvi nesāka. Tolaik tā neatmaksājās.

Otrs izpētes vilnis sākās divtūkstošo gadu vidū, kad Gudenieku pagastā sāka darboties miljonāra Pētera Šmidres uzņēmums Alīna. Tas saņēma licenci izpētei, noslēdza zemes nomas līgumu ar Gudenieku pagastu un atjaunoja urbumus.

2009.gadā nelielajā Latvijas naftas ieguves nozarē sākās izmaiņas. Šmidre biznesu nodeva saviem partneriem. Zemes nomas līgumā ar pašvaldību iestājās Baltic Oil Assets, bet licence nodota uzņēmumam Baltic oil management. Resursu izpēte un naftas pumpēšana klusiņām turpinājās.

SIA Baltic oil management ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 tūkstoši eiro, aizpērn tuvu pie miljona eiro, bet labākais gads bija 2014, kad izdevies ietirgot 1,2 miljonus. Pēdējos divus gadus uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Firma pieder Sigitai Poželaitei Šavļugai.

Ieņēmumi no ogļūdeņražu pārdošanas: 2014.gadā 1 185 180 eiro; 2015.gadā 996 471 eiro; 2016.gadā 758 895 eiro.

SIA Baltic oil management īpašniece norāda, ka SIA Baltic oil management nodarbojas ar ogļūdeņražu izpēti Gudeniekos un šobrīd notiek eksperimentālā izpētes stadija.

Šovasar uzmanību nozarei pievērsa valsts kontrole. Revidenti sāka pētīt, kāpēc Kuldīgas pašvaldība nesaņem 2008.gada līgumā paredzētos procentus par izpumpēto naftu. Izrādījās, ka uzņēmums ieguvis 14 tūkstošus tonnu naftas, taču pašvaldībai nav maksājis ne centa, jo savu darbošanos naftas laukos uzskata par eksperimentu.

“Tad ir šis te jautājums. Ja tik ilgstoši notiek šīs te darbības un komersantam ir licence uz izpēti, tas arī raisa jautājumu, vai tiešām visus šos gadus, kur sākotnējās darbības ir sākušās 2006.gadā, joprojām tiek pētīts. Mēs jau laimīgi esam nodzīvojuši līdz 2017.gadam vai kādā mirklī tas jau netransformējās jau kā tīri tāda ogļūdeņražu ieguves darbība,” skaidro Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole atklāja, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas

No 2000.gada bija spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem divi līdz 12 procenti no tās vērtības. 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavoja un valdība pieņēma noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts nav ieguvusi 133 tūkstošus eiro. Ekonomikas ministrs tolaik bija Artis Kampars.

“Man ir jāapskatās, es jau nezinu ko atbildēt. Ja jūs gribat nofilmēt, ka es neko nezinu tas ir viena lieta. Tad man jāpapēta, kas par argumentiem bija,” solīja Kampars.

Pēc diennakts papētīšanas viņš argumentus tomēr neatrada un nebija gatavs izstāstīt senā lēmuma pamatojumu. Taču iemesls noteikti neesot bijis spiediens no naftiniekiem.

Arī likumā par dabas resursu nodokli nafta nav minēta kā resurss, par ko jāmaksā valstij. Dabas resursi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā.

Diskusijās ar ministriju nozari pārstāv Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija, ko vada Gudenieku naftas ieguvēja Sigita Poželaite Ševļuga. Viņa uzskata, ka naftas ieguvei arī turpmāk nebūtu jāmaksā šis nodoklis.

“Šeit ir jāsaprot, ka ogļūdeņraži nav tas pats kas grants smilts vai tamlīdzīgi. Jo ogļūdeņražu process ir ļoti, ļoti dārgs, sarežģīts un laikietilpīgs un es gribētu pievērst uzmanību, ka šī ir visriskantākā nozare, kurā varētu darboties,” skaidro SIA Baltic oil management īpašniece Sigita Poželaite Šavluga.

Beznodokļu režīm nav vienīgais bonuss naftas ieguvējiem. Licences termiņš izpētei pagarināts no pieciem uz desmit gadiem. Arī tie pagājuši jau 2016.gada jūnijā. Taču uzņēmums turpina sūknēt naftu.

Uzņēmumā stāsta, ka tas jau divus gadus vēlas nokārtot komerciālo ogļūdeņražu iegūšanu, taču birokrāti liekot šķēršļus. Lai saņemtu atļauju, firmai ir jāsagatavo ietekmes uz vidi novērtējums.

“Tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas diemžēl valsts iestāžu institūciju nesaskaņotas darbības dēļ ir ieildzis. Baltic oil management savlaicīgi iesniedza ietekmes uz vidi novērtējumu valsts pārraudzības birojam, kurš lūdza pārstrādāt ziņojumu, precizējot un iekļaujot papildus informāciju, ko uzņēmums arī izdarīja un veiksmīgi iesniedza. Diemžēl, vairāk kā pēc pusgada Liepājas reģionālā vides pārvalde un ekonomikas ministrija izdomāja, ka tās vēl vēlas iekļaut citus jautājumus un papildinājumus,” norāda Poželaite Šavluga.

Vides uzraugi nepiekrīt firmas pārmetumiem, jo uzņēmums pats neesot savlaicīgi visu izdarījis. Nosacījumi Ietekmes novērtējumam izsniegti jau 2012.gadā, bet tikai 2015.gadā uzņēmums sācis aktīvāk rosīties.

Ekonomikas ministrijā nenoliedz, ka ir pretimnākoši uzņēmumam Baltic oil management, jo tas ir pirmais un vienīgais uzņēmums, kas darbojas naftas ieguvē. Turklāt pilnībā apturēt ieguvi tehnoloģiski neesot iespējams, jo apturot sūkņus, nafta sacietē un urbums pēc tam nav izmantojams.

“Tas ir pirmais komersants, kas plāno pāriet uz komerciālo ieguvi, negribas likt pārmērīgus administratīvos šķēršļus, kuri varbūt kavētu šīs nozares attīstību,” norāda Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

“Jāsaka man arī bija pašam diezgan liels pārsteigums, ka Latvijā ir tik daudz naftas. Vairākos gados izpumpēta nafta piecu miljonu apmērā, no tās nav samaksāti arī nodokļi. Tad, ja saliekam to visu pēc kārtas, tad ir iebalsotas diezgan dīvainas kombinācijas, kurās nav jāmaksā īsti ne ienākuma nodoklis ne arī dabas nodoklis, šobrīd mēs virzām labojumus, lai to nokārtotu,” raidījumam norāda Arvils Ašerandens.

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad uzņēmums nav izpildījis licences nosacījumus, ekonomikas ministrijas ierēdņi sola kļūt stingrāki. Tomēr šobrīd ir iespējamas tikai divas galējības – vai nu atļaut turpināt strādāt un cerēt, ka kādreiz uzņēmums prasības izpildīs un pieteiks komerciālo ieguvi, vai aizliegt tam darboties pavisam.

Valsts kontrole arī konstatēja, ka nevienai valsts iestādei nav instrumentu, kā izkontrolēt, cik daudz naftas uzņēmums iegūst. Atskaišu patiesums ir atkarīgs tikai no paša uzņēmuma.