• Tweet

Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas, vakar, 2014.gada 2.oktobrī, Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundu tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

VID aicina uzņēmējus jau tagad pievērst uzmanību grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par vidējo stundas tarifa likmi 2014.gada jūlijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Minētā informācija tiek atjaunota reizi ceturksnī, bet saistībā ar vakar pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā VID plāno šo informāciju atjaunot biežāk.

Taču no 2015.gada 1.augusta, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs pieejami jauni pārskati (paraugs pielikumā), kuros tiks attēlota vidējā stundu tarifa likme uzņēmumā, vidējā stundu tarifa likme valstī un aprēķinātie 80% no vidējās stundu tarifa likmes valstī salīdzinot un attēlojot rezultātu ar vidējās stundu tarifa likmi uzņēmumā. Minētie dati tiks apkopoti, izmantojot darba devēju VID iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: „Esmu gandarīta, ka likumdevējs ir akceptējis vienu no VID likumdošanas iniciatīvām ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Lai arī laika gaitā VID izteiktais ierosinājums ticis vairākkārtīgi pilnveidots, tomēr tā mērķis ir saglabāts – mazināt situācijas, kad valsts un pašvaldību iepirkumos piesakās un arī uzvar ģenerāluzņēmēji, kuri paši atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz darbinieku vidējām algām un nodokļu nomaksas saistību izpildi, savukārt viņu apakšuzņēmēju atbilstība šiem kritērijiem netiek ņemta vērā. Tādējādi tiek kropļota godīga konkurence un radīta nevienlīdzīga situācija starp uzņēmumiem publisko iepirkumu jomā, jo VID veiktie uzraudzības pasākumi liecina, ka bieži vien ģenerāluzņēmēja piedāvātā zemākā cena var tikt nodrošināta tikai tādēļ, ka apakšuzņēmēji daļēji vai pilnībā izvairās no nodokļu nomaksas un maksā algas saviem darbiniekiem „aploksnēs””.

Nevienlīdzīgā situācija saistīta ar to, ka 2012.gada 1.martā spēku zaudēja Publisko iepirkumu likuma prasības, kuras no dalības valsts un pašvaldību iepirkumu procedūrās ļāva izslēgt komersantus, kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir mazāks par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajā nozarē. Tādēļ VID neatlaidīgi un vairākkārtīgi savos priekšlikumos par grozījumiem normatīvajos aktos Finanšu ministrijai rosināja atjaunot minēto normu, nosakot, ka priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuriem ir lielāka darba ņēmējiem aprēķinātās darba samaksas attiecība pret saimnieciskās darbības apgrozījumu un lielāki valsts un pašvaldības budžetā nomaksātie nodokļi attiecībā pret saimnieciskās darbības apgrozījumu.

Izvērtējot VID rīcībā esošo informāciju par uzņēmuma darba ņēmēju profesiju kodiem, VID secināja, ka vidējo stundas tarifa likmju noteikšana sadalījumā pēc profesiju kodiem sniedz objektīvāku informāciju nekā vidējā darba alga nozarē. Tādēļ arī VID izteica priekšlikumu veikt tieši pretendentu vidējās stundu tarifa likmes pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tā nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī.

VID arī vērš uzmanību, ka saskaņā ar grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta 5.punktā, sākot ar 2015.gada 1.augustu, nodokļu maksātājiem VID Publiskojamo datu bāzē būs iespēja izdrukāt pārskatu ar informāciju par nodokļu (nodevu) parādu uz konkrētu datumu. Savukārt jau šobrīd VID Publiskojamo datu bāzē ir iespējams izdrukāt izziņu ar informāciju par nodokļu maksātājiem (juridiskām personām vai fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem), kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 100 latu (pirms euro ieviešanas Latvijā dienas) vai 150 euro (kopš euro ieviešanas Latvijā dienas).