• Tweet

Grieķijas starptautiskie aizdevēji sāks izvērtēt ekonomiskās reformas, kas Atēnām jāīsteno apmaiņā pret finansiālo atbalstu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma. Izvērtēt iespējamos riskus pamudinājis briestošais streiks no tās lielākas savienības.

Grieķijas parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja kārtējo taupības budžetu – lielākā daļa 154 deputāti no 300 atbalstījuši radikālu likumprojektu, kas paredz nodokļu turpmāku paaugstināšanu un pensiju samazināšanu, ko pieprasa aizdevēji kā nosacījumu, lai saņemtu 86 miljardu eiro lielo atbalstu.

Šonedēļ Grieķijas starptautiskie aizdevēji viesosies Atēnās, lai pārrunātu situāciju ar Eiropas Komisiju (EK) un Grieķijas amatpersonām.

Līdz ar pirmajām nodokļu izmaiņām, Atēnas sākušas gatavojot jaunu reformu, kas paredz palielināt nodokli lauksaimniekiem. Pēcāk paredzēts turpināt arī pensiju reformas, lai nodrošinātu sistēmas dzīvotspēju, kas nozīmē, ka līdz 2015. gada beigām sagaidāms papildus pensiju samazinājums.

Uz Grieķijas plāniem reaģējusi Grieķijas darbu devēju konfederācija (GSEE), kas 21. novembrī plāno protestēt pret reformu, ko prasa valsts aizdevēji apmaiņā pret trešo maksājumu.

“Nodokļu paaugstināšana tikai palielinās augsto bezdarba līmeni…mēs nevaram palikt vienaldzīgi,” paziņojis GSEE priekšsēdētājs.

Tas būs savienības pirmais streiks kopš Aleksa Cipra valdība pārņēma varu janvārī.

Plānots, ka streikā piedalīsies arī lauksaimnieki, kuri norāda, nedrīkst pieļaut, kad Grieķijas reformas “izspiež tos sausus”.

Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.