• Tweet

Eirozonas finanšu ministri aicināja Grieķiju īstenot nokavētās ekonomiskās reformas, lai saņemtu divus miljardus eiro lielu pārskaitījumu no starptautiskajiem aizdevējiem. Valstij dota nedēļa, lai izpildītu virkni saistību, kuras paredz jūlijā noslēgtā vienošanās.

Nīderlandes finanšu ministrs Jerons Deiselblūms norādījis, ka Grieķijai ir virkne neatrisinātu jautājumu saistībā ar noslēgto vienošanos un mudināja Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru nokārtot šos jautājumus.

Viņš uzsvēra, ka laiks ir ierobežots, tāpēc no Grieķijas tiek gaidīta ātra reakcija :”Svarīgi, lai tiktu saņemta vienošanās par šiem jautājumiem. Tie ir jāpabeidz nākamās nedēļas gaitā,” sacīja Deiselblūms.

Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī uzsvēra, ka saglabājas pozitīva dinamika.

Arī Francijas finanšu ministrs Mišels Sapina atzinīgi novērtējis Grieķijas sasniegumus, norādot, ka valsts ir pielikusi ievērojamas pūles, lai panāktu vienošanos: “Tas ir mazliet dīvaini, ka mēs vienmēr prasām no Grieķijas vairāk nekā pastāv kreditoru valstīs.”

Eirogrupas ministri aicinājuši Grieķijas iestādes pabeigt finanšu sektora pasākumus, kā arī sakārtot tiesību aktus, lai vienoties par atskaites punktiem un valstij būtu iespēja izmaksāt divus miljardus eiro no starptautisko kreditoru aizdevuma.

Par galveno uzdevumu izvirzīta Grieķijas lielāko banku rekapitalizācija.

Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Grieķijas parlaments piektdien apstiprināja likumprojektu, kas paredz starptautisko aizdevēju pieprasīto reformu īstenošanu apmaiņā pret finansiālo atbalstu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.

Likumprojekts ietver virkni jaunu taupību pasākumu, piemēram, dīzeļdegvielas nodokļa pieaugumu, pensiju pārrēķināšanu, pakļaušanos Eiropas Savienības (ES) enerģijas patēriņa efektivitātes prasībām un Grieķijas lielāko ostu privatizāciju. Likumprojektu atbalstīja vairums no 300 likumdevējiem.

Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.