Gobzems: Ir sākusies pavisam jauna kustība

Ir sākusies pavisam jauna kustība, un es varu garantēt, ka nākamreiz “ielās” izies jau 10 tūkstoši cilvēku, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Runājot par 10. oktobra pulcēšanos “ielās” un medijos ziņoto, ka to apmeklējuši aptuveni 200 cilvēki, lai gan acīmredzami bijis krietni vairāk, Gobzems norādīja, ka “šeit ir darbs portāla “Delfi” “faktčekeriem” jeb faktu pārbaudītājiem un “Re:Baltica” Ingai Spriņģei, lai noskaidrotu, vai netiek izplatītas viltus ziņas. Jo viņiem taču rūp, lai informatīvā telpa nebūtu ar tādām piesārņota. Tāpat sabiedriskajam medijam, kas tiek uzturēts par visu nodokļu maksātāju naudu, derētu pārbaudīt šīs viltus ziņas.”
“Tie cilvēki, kas bija pasākumā, tāpat tie, kas ir redzējuši fotogrāfijas, teic, ka bija vismaz desmit reizes vairāk. Latvijas medijiem būtu jāturas uz tādiem vaļiem kā objektivitāte un neatkarība. Te man prātā nāk citāts no krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova: “Nelasiet padomju avīzes pirms ēšanas!” Tur sekoja iebilde: “Bet citu jau nav.” Un tad atbilde: “Tad nekādas nelasiet!” Uz kā tad īsti balstās sabiedrisko mediju un “faktčekeru” darbs – diezin vai tā ir objektivitāte un neatkarība, ja jau “Delfu” “faktčekeriem” un Ingai Spriņģei nav iebildumu, ka tiek izplatītas viltus ziņas,” sacīja politiķis.
“Laikam jau ir grūti saskaitīt visas tās galvas, jo to bija daudz. Cilvēki nāca no visām pusēm. Bija ne tikai skatuvītes priekšpusē un arī sānos, arī aiz kokiem. Bija ļoti daudz cilvēku. Un tas ir situācijā, kad sabiedriskie mediji un liela daļa citu mediju par manu aicinājumu 10. oktobrī iziet ielās, neminēja ne vārda vai ziņoja paskopi. Domāju, ka sestdienas pasākums ir pietiekami liels sasniegums. Par to liecina arī manu politisko oponentu ņemšanās tviterī un citos sociālajos tīklos. Domāju, ka “Delfi” rādīja pasākumu tiešraidē ar mērķi parādīt, ka tas izgāžas, bet paldies “Delfiem”, jo viņi parādīja tieši pretējo. Ir sākusies pavisam jauna kustība, un es varu garantēt, ka nākamajā pasākumā būs jau 10 tūkstoši cilvēku,” turpināja Gobzems.
Runājot par pasākuma saturu, Gobzems norādīja, ka ikviens zina, ko dara valdība: “Pasākuma mērķis nebija kritizēt valdību. Pasākuma mērķis bija iedvesmot cilvēkus, ka visi kopā varam izdarīt labus darbus un padarīt Latviju labāku. Tas bija modināšanas pasākums, jo skaidrs, ka mums jāpierod iet ielās, ja gribam protestēt. Tā bija “iesildīšanās” – iedot pozitīvu enerģiju. Pasākums bija ļoti pozitīvā emocionālā gaisotnē – bija daudzas interesantas runas, es sasveicinājos ar ļoti daudziem cilvēkiem, spiedu viņiem roku, saņēmu dāvanas un simtiem novēlējumu.”
“Pie manis pienāca simtiem cilvēku bez maskām. Viens gan bija maskā, bet pienācis, viņš to noņēma. Arī apkampos, sabučojos ar cilvēkiem. Ja es mēneša laikā mirstu, tad skaidrs, ka kovids ir bīstams. Ja tomēr nemirstu, tad gribu uzsvērt Latvijas sabiedrībai, ka ar vīrusu cīnās un vīrusu uzvar nevis valdība un Kariņš ar Viņķeli, bet vīrusu uzvar laba imunitāte. Tāpēc es visus cilvēkus aicinu kustēties, sportot. Brauciet pie jūras, elpojiet svaigu gaisu, priecājieties un ticiet savai imunitātei, nevis valdībai! Lielāka soda cilvēka dzīvē nav kā palikt vienam vieninieka kamerā,” sacīja politiķis.
“Es diemžēl nevaru pārbaudīt datus, bet sestdien man bija informācija, ka no 20 skolotājiem, kas saslimuši Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, 18 nav nekādu slimības pazīmju – ne klepus, ne sliktu sajūtu. Ja mēs pie katrām iesnām baidīsimies par savu dzīvību, tad kāda jēga vispār no dzīves? Bailes ir tāds mūsdienu trends – ja tu baidies, tad tu esi piederīgs – tu piederi kādai sociālai grupai. Es tomēr aicinu nebaidīties. Tāpat būs jāizslimo šis vīruss – tāpat kā visi pārējie vīrusi. Vīruss nekur nekad nepazudīs. Tas dabiski transformēsies tā, kā tam jānotiek. Diemžēl būs arī tie, kam būs jāmirst. Būs, kas saslims smagāk. Tā notiek. Neko nevar darīt. Bet dzīvajiem ir jādzīvo tālāk – jāpriecājas, jāmīl, jāmīlējas, jādzied un jādejo,” norādīja Gobzems.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk