Ģimenes pabalstam jāatbalsta daudzbērnu ģimenes
Vairāk nekā puse no Māmiņu kluba aptaujātajām Latvijas ģimenēm atzinušas, ka pašlaik nevarētu atļauties atteikties no šā pabalsta, jo katrs lats ģimenei ir svarīgs. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka Neatkarīgajai norāda, ka diskusijās par šo pabalstu vajadzētu izvairīties no subjektīviem vērtējumiem, cik daudz vai maz ģimenes budžetā ir astoņi lati.
«Kas vienai ģimenei ir maz, citai tā kopumā ir vērā ņemama summa,» saka S. Salaka. Īsi pēc publiski izskanējušā labklājības ministres Ilzes Viņķeles viedokļa, ka varētu reformēt ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību, iespējams, izmaksājot pabalstu trūcīgākām ģimenēm, nācis Labklājības ministrijas skaidrojums, ka nevienai ģimenei šo pabalstu nav plānots atņemt. «Uzskatām, ja nevis jālikvidē ģimenes valsts pabalsts, bet nekavējoties jāuzsāk tā indeksācija un ilgtermiņā jārod iespēja palielināt tā bāzi,» norāda S. Salaka.
Māmiņu kluba aptaujā tikai 13 procentu ģimeņu atzinušas, ka būtu gatavas atteikties no šā pabalsta par trūcīgām ģimenēm, bet 23 procenti aptaujāto norādījuši, ka, iespējams, atteiktos, ja tā vietā būtu kādi atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem. S. Salaka atzīst: neraugoties uz vairāku gadu diskusijām, līdz šim risinājuma, kas apmierinātu ikvienas ģimenes intereses, nav. «Pabalstu likvidēt var ātri, tomēr jāsaprot, ka ģimenes ar bērniem būs tās, kas cietīs no nepārdomātām reformām,» uzsver S. Salaka, «izskan, ka daļai ģimeņu šis pabalsts nemaz nav vajadzīgs. Vecākos šie paziņojumi raisa satraukumu – vai atkal netiek plānota reforma, lai vienkārši pabalstu likvidētu un ietaupītu budžeta naudu?» Aptaujā vecāki atzīst, ka par katru nākamo bērnu ģimenē pabalstam vajadzētu būt lielākam – tāds pabalsts arī bija pirms krīzes, un šāda ideja vēl pērn tika apspriesta.
Latvijā pašlaik netiek atbalstītas vairāku bērnu ģimenes, saka S. Salaka, kā tas, piemēram, ir Igaunijā, kur ģimenes valsts pabalsts par pirmo un otro bērnu ir 19 eiro, bet par trešo un ceturto bērnu – jau 57 eiro par katru bērnu. Igaunijas māmiņu organizācijas Emmedeklubi vadītāja Grētela Lī gan stāsta, ka vecāki joprojām nav apmierināti ar šo pabalstu, jo pēc pievienošanās eirozonai ievērojami pieaugušas cenas ikdienas patēriņa precēm, līdz ar to cietis kopējais ģimenes budžets.
«Ja gadījumā šo valsts pabalstu turpmāk piešķirs tikai mazturīgajām ģimenēm, tas nozīmē, ka ģimene ar trim vai četriem bērniem, kur vecāki strādā un maksā valstij nodokļus, nav pelnījusi nekādu atbalstu, jo atbalstīti ir tikai trūcīgie iedzīvotāji, nevis ģimenes ar vairākiem bērniem,» secina Māmiņu kluba vadītāja. Viņa uzsver, ka reāls atbalsts ģimenēm būtu neapliekamā minimuma par katru apgādībā esošo bērnu palielināšana vismaz līdz 165 latiem, kas ir šāds minimums otrai sociāli aizsargājamajai grupai – pensionāriem.
*
Ģimeņu viedokļi
– Atteiktos no pabalsta, ja valdība izstrādātu plānu, kā atbalstīt bērnus un trūcīgās ģimenes.
– Es uzskatu, ka valsts varētu atrast līdzekļus gan trūcīgiem vecākiem, gan parastiem. Nav normāli, ja valsts nepalīdzēs vispār ģimenēm ar bērniem.
– Valstī jābūt vienlīdzībai, un tas, ka varu parūpēties par saviem bērniem pati, nenozīmē, ka mani bērni nav pelnījuši valsts atbalstu. Trūcīgās ģimenes valsts var pabalstīt ar brīvpusdienām, pārtikas un apģērbu pakām, bet palielināt naudas pabalstu uz citu ģimeņu rēķina, kas veic tiešām lielas iemaksas valsts budžeta kasē, nav godīgi.
– Atteiktos, ja šāds pabalsts vispār tiktu likvidēts un netiktu iedalītas trūcīgās un turīgās ģimenes. Ja kādam maksā un citam nemaksā, tā jau ir diskriminācija.
Avots: Māmiņu klubs
*
kā tērē astoņus latus
Vai piekristu atteikties no 8 latu ģimenes valsts pabalsta par labu trūcīgākām ģimenēm (%)?
Cits variants (piemēram, atteiktos par labu nodokļu atvieglojumiem, sakārtotai bērnudārzu sistēmai un sociālo pabalstu griestu atcelšanai) 10%
Jā, šis pabalsts mūsu ģimenē nav izšķiroši svarīgs, tāpēc labprāt ziedotu to citām ģimenēm, kam to vairāk vajag 13%
Nē, nevaru atļauties šobrīd atteikties no šā pabalsta – katrs lats ir no svara ģimenes budžetā 54%
Iespējams, atteiktos, ja vien šo pabalstu aizstātu ar kādu citu labumu, piemēram, brīvpusdienām 23%
*
Kādam nolūkam tērējat ģimenes valsts pabalstu (%)?
Bērna vajadzībām skolā – grāmatām, mācību līdzekļiem, izglītībai 11
Pārtikai ģimenei 20
Bērna apģērbam 13
Bērna kopšanas un aprūpes vajadzībām 39
Transportam uz mācību iestādi 3
Citiem nolūkiem (visbiežākā atbilde – uzkrāju bērnam nākotnei) 14
Avots: Māmiņu klubs
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Plāno stiprināt bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeima ceturtdien, 18. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un Notariāta likumā. Laulātie,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta vienotu regulējumu visām pašvaldību kapsētām
Lai noteiktu pašvaldību kapsētu izveidošanas, uzturēšanas un kapavietas piešķiršanas vienotu kārtību, kā arī šo kapsētu apbedījumu reģistra vešanu un ziņu par mirušo apbedīšanu...
Lasīt tālākRīga turpina kāpumu starptautiskajā viedo pilsētu reitingā
Šogad Pasaules konkurētspējas centra izstrādātajā IMD viedo pilsētu indeksā Rīga, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pakāpusies par 13 pozīcijām un ieņem 46. vietu. Kopumā divu gadu laikā...
Lasīt tālākStacionārā veselības aprūpe: pašmērķis uzturēt sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis pacientu intereses
Slimnīcās nonāk pacienti, kuriem ir nopietni veselības sarežģījumi un ambulatori ārstēties vairs nevar. Pacientiem nepieciešama sarežģīta, steidzama vai pat neatliekama palīdzība, tādēļ...
Lasīt tālākUkrainai piegādāta nākamā partija ar “Patria” 6×6 bruņutransportieriem
Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādāta nākamā Latvijā ražoto “Patria” 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu...
Lasīt tālākZāles nav konfektes: sākas kampaņa par atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu
Latvijā šodien, 15. septembrī, sākas informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu. “Zāles...
Lasīt tālākŠogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākAizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Esam nodrošinājuši papildu vairāk nekā 45 miljonus eiro armijas kaujas spējām. Īpaša prioritāte – pretgaisa aizsardzības stiprināšana”
Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības,...
Lasīt tālāk