Gibraltārs vēlas palikt ES un pieprasa vēl vienu “Brexit” referendumu

Gibraltārs vēlas vēl vienu referendumu par to, vai Lielbritānijai vajadzētu atstāt Eiropas Savienību (ES), ņemot vērā to, ka 96% Gibraltāra vēlētāju atbalstīja palikšanu ES.
“Referendumā pirms divām nedēļām runa bija par palikšanu ar esošajiem nosacījumiem vai izstāšanos. Taču neviens nezināja, ko izstāšanās nozīmē,” intervijā laikrakstam “Financial Times” norādīja Gibraltāra premjerministrs Fabiāns Pikardo.
Viņš pauda pārliecību, ka vēlētājiem būtu jādod otra iespēja izlemt, vai palikt ES vai arī pieņemt jaunu vienošanos par attiecībām ar ES pēc izstāšanās.
Pāris dienas pēc “Brexit” referenduma Pikardo atklāja, ka runājis ar Skotijas premjerministri Nikolu Stērdženu par turpmākajām iespējām, ja reiz abas teritorijas vēlas palikt ES. Viņš norādīja, ka var iedomāties situāciju, kurā dažas Apvienotās Karalistes daļas izstājas un dažas paliek.
“Tas ir briesmīgi grūts plāns, bet tas ir variants,” atzina Pikardo, piebilstot, ka būtu netaisnīgi, ka kopējā balsojuma dēļ no ES būtu jāizstājas tiem cilvēkiem un reģioniem, kas balsojuši par palikšanu.
Viņš norādīja, ka lielāka daļa Lielbritānijas politiķu ir pieņēmuši nenovēršamo “Brexit”, bet vairāki no tiem, kuru balsoja par ES pamešanu tagad to nožēlojot un tikpat labi varētu mainīt savas domas.
“Arī Apvienotās Karalistes valdībai ir nepieciešams paturēt prāta, ka tas ir ievērojams trieciens valstī – Skotijā, Ziemeļīrijā un Gibraltārā, kuras izvēlējās palikt,” norādīja Pikardo.
Gibraltārs, kura teritorija ir tikai 6,8 kvadrātkilometri un kur mīt 30 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 28.jūlijā, mudināja Lielbritāniju nekavējoties īstenot iedzīvotāju vairākuma izteikto gribu, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES).
Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret– 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
EP aicina Lielbritānijas valdību ievērot cilvēku demokrātiski pieņemto lēmumu, sākot nekavējoties īstenot izstāšanās procedūru, proti, īstenojot līguma par ES 50.pantu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt izstāšanās sarunas.
Foto:lonepige/https://pixabay.com/en/users/lonepige-185414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākPiešķir 10 miljonus eiro NATO un ASV iniciatīvai Ukrainas atbalstam
Otrdien, 17. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 10 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālāk