Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos elektrības rēķinos? Kā rāda energokompānijas Enefit pētījums*, katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka izvēlējies nepareizo energopakalpojumu plānu, un vēl vairāk ir to, kuri nemaz īsti nezina, cik maksā par patērēto elektrību, – tāpēc mudina par šo jautājumu domāt daudz rūpīgāk un aizstāvēt savas finansiālās intereses.
Kā rāda pētījumā iegūtie dati, 44 % Latvijas iedzīvotāju nezina savu pašreizējo elektroenerģijas tarifu un katrs ceturtais jeb 25 % pirms elektroenerģijas piegādātāja izvēles nav pārskatījuši savus enerģijas patēriņa datus vai iepriekšējos rēķinus. 36 % atzīst, ka, pieņemot lēmumu par elektroenerģijas piegādātāju, izvēlējušies energopakalpojumu plānu, neko īpaši neplānojot un neanalizējot.
“Tās patērētāju grupas, kuras vismazāk interesējas par elektroenerģijas cenām, bieži maksā visvairāk. Un ne tikai absolūtos skaitļos, bet arī relatīvi – attiecībā pret saviem ienākumiem. Tieši šiem iedzīvotājiem iespēja ietaupīt būtu sevišķi aktuāla, tāpēc aicinām drosmīgāk jautāt un interesēties par iespējām izvēlēties optimālo plānu,” uzsver Enefit privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Viņa atgādina: nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus, toties tas var palīdzēt ievērojami ietaupīt. Saskaņā ar aptaujas datiem 24 % iedzīvotāju pirms lēmuma pieņemšanas par elektroenerģijas piegādātāja izvēli nav salīdzinājuši konkurējošus piedāvājumus. Ja paša spēkiem neizdodas tikt skaidrībā par īsto risinājumu, internetā ir pieejami dažādi elektroenerģijas kalkulatori, kā arī elektroenerģijas piegādātāji vienmēr ir gatavi sniegt konsultācijas un palīdzēt izvēlēties vispiemērotāko pakalpojumu.
Turklāt daudzi iedzīvotāji piemirst, ka elektroenerģijas piegādātāju ir iespējams arī mainīt, ja izvēlētais pakalpojumu plāns neatbilst viņu patēriņa paradumiem. Kopumā 18 % respondentu atzīst, ka ir izvēlējušies nepareizo energopakalpojumu plānu.
“Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energopratība stipri pieklibo, taču nav arī tā, ka cilvēkiem būtu pilnīgi vienalga, cik daudz enerģijas viņi patērē. 39 % ir meklējuši saturu par to, kā optimizēt enerģijas patēriņu. Tas vērtējams ļoti pozitīvi, bet gribētos, lai šī interese augtu un lai Latvijas iedzīvotāji tam pievērstu vēl lielāku uzmanību. Tas ir pašu interesēs, jo ļaus ietaupīt vairāk, kas ir sevišķi aktuāli ziemas mēnešos, kad elektrības patēriņš un arī rēķini pieaug,” aicina Elza Rudzīte.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk