Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu
40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un tikai 16% iedzīvotāji šāda paša apjoma pirkumiem priekšroku dod skaidras naudas norēķiniem, liecina SEB bankas un petījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pēc aptaujas datiem piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju maksājumu kartes izmanto ne vairāk kā pusei no ikdienas pirkumu, bet 15% – aptuveni pusei pirkumu. Arī SEB bankas statistika liecina, ka klienti arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumu priekšrocības.
Pirkumi, kuri tiek veikti ar maksājuma kartēm, pārsvarā ir lieli pirkumi, kuru summa sastāda virs 350 latiem – 73% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 19% skaidrā naudā. Tāpat maksājumu kartes bieži tiek izmantotas norēķiniem ārvalstīs – attiecīgi 56% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 25% skaidrā naudā. Interesanti, ka arī veicot neplānotus un impulsīvus pirkumus, iedzīvotāji vairumā gadījumu izmanto maksājuma kartes – 67% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un tikai 29% skaidrā naudā.
Pirkumiem summā līdz 15 latiem, Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citiem pirkumiem, norēķinoties izmanto skaidru naudu – 44% no šādiem pirkumiem tiek veikti skaidrā naudā un 55% – ar maksājuma karti.
Pētījumā atklāts, ka 38% iedzīvotāju izmanto tikai 1 maksājumu karti, kamēr vairāk kā puse iedzīvotāju (62%) izmanto 2 vai vairāk kartes. Pētījums parāda – jo lielāki ir cilvēka ienākumi, jo vairāk un dažādas kartes tiek izmantotas. Proti, 37% iedzīvotāju ar ienākumiem līdz 400 latiem izmanto 2 maksājuma kartes, savukārt 17% iedzīvotāju, kuriem ienākumi sastāda no 400 līdz 500 latiem, izmanto 3 maksājumu kartes un tikai 8% cilvēku, kuru ienākumi sasniedz līdz 500 latiem, izmanto 4 maksājuma kartes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk