Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu
40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un tikai 16% iedzīvotāji šāda paša apjoma pirkumiem priekšroku dod skaidras naudas norēķiniem, liecina SEB bankas un petījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pēc aptaujas datiem piektā daļa jeb 20% iedzīvotāju maksājumu kartes izmanto ne vairāk kā pusei no ikdienas pirkumu, bet 15% – aptuveni pusei pirkumu. Arī SEB bankas statistika liecina, ka klienti arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumu priekšrocības.
Pirkumi, kuri tiek veikti ar maksājuma kartēm, pārsvarā ir lieli pirkumi, kuru summa sastāda virs 350 latiem – 73% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 19% skaidrā naudā. Tāpat maksājumu kartes bieži tiek izmantotas norēķiniem ārvalstīs – attiecīgi 56% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 25% skaidrā naudā. Interesanti, ka arī veicot neplānotus un impulsīvus pirkumus, iedzīvotāji vairumā gadījumu izmanto maksājuma kartes – 67% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un tikai 29% skaidrā naudā.
Pirkumiem summā līdz 15 latiem, Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citiem pirkumiem, norēķinoties izmanto skaidru naudu – 44% no šādiem pirkumiem tiek veikti skaidrā naudā un 55% – ar maksājuma karti.
Pētījumā atklāts, ka 38% iedzīvotāju izmanto tikai 1 maksājumu karti, kamēr vairāk kā puse iedzīvotāju (62%) izmanto 2 vai vairāk kartes. Pētījums parāda – jo lielāki ir cilvēka ienākumi, jo vairāk un dažādas kartes tiek izmantotas. Proti, 37% iedzīvotāju ar ienākumiem līdz 400 latiem izmanto 2 maksājuma kartes, savukārt 17% iedzīvotāju, kuriem ienākumi sastāda no 400 līdz 500 latiem, izmanto 3 maksājumu kartes un tikai 8% cilvēku, kuru ienākumi sasniedz līdz 500 latiem, izmanto 4 maksājuma kartes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk