• Tweet

Ja Guntis Ulmanis joprojām būtu Valsts prezidents vai vismaz Saeimas deputāts, ziņas par viņa auglīgajiem ārlaulības sakariem smagi iedragātu valstsvīra reputāciju. Taču tagad gaismā nākušie ekspolitiķa meli tikai padziļinājuši vairāku privātpersonu ģimenes drāmu un droši vien jau kļuvuši zināmi arī bērnam, kura eksistenci tēvs vairākus gadus publiski noliedza.

Noslēpums atklāts

2010. gada 27. jūlijā politiskās apvienības Par labu Latviju līderi rīkoja preses konferenci saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tomēr interesantākais šai pasākumā nebija vis valdes priekšsēdētāja Gunta Ulmaņa runas par politiskajiem mērķiem, bet izmisums, lūkojoties uz kādas sievietes attēla izdruku. «Es domāju, ka tā ir skaista sieviete no kāda kalendāra. Kādā sakarā jūs man to jautājat?» – tā Guntis Ulmanis atbildēja uz žurnālistu vidū ieklīduša svešinieka uzdoto jautājumu. Tālāk konference ritēja savu gaitu, žurnālisti tika aicināti uzdot jautājumus par partijas kandidātiem un programmām, taču bija acīmredzams, ka kaut kas nozīmīgs ir noticis, kaut kas satriecis saraksta lokomotīvi. Un šis kaut kas bija viņa privātās dzīves melu iespējamā nākšana gaismā. Ja viens zina – var uzzināt visi. Eksprezidents bija pārkāpis laulību. Vairākus gadus dzeltenā prese spekulēja par šo tematu, taču droša apstiprinājuma baumām par Ulmaņa ārlaulības sakarā dzimušo bērnu nebija. Viņš pats to noliedza. Līdz pat šai nedēļai, kad žurnāls Kas Jauns uz vāka pavēstīja: «Noslēpums atklāts. Ulmaņa ārlaulības meitai bērnudārzā izlaidums. Tētim 73, meitai 7, mammai 29. Politiķa noliegtās attiecības beidzot nāk gaismā…» Neatkarīgā vakar mēģināja sazināties ar Gunti Ulmani, taču telefons bija izslēgts.

Arī tagadējam prezidentam Andrim Bērziņam ir ārlaulības atvases, un prezidentūras sākumā viņš ļoti asi uztvēra mediju jautājumu – cik tad jums īsti ir to bērnu.

Baštiks: tā ir liekulība

Tomēr G. Ulmaņa situācija ir sarežģītāka, jo viņš meloja un viņa rīcība nonāca pretrunā paša pārstāvētā politiskā spēka deklarētajai ideoloģijai – kristīgajām un ģimenes vērtībām. Nožēlu par nule uzzināto izsaka baptistu mācītājs Ainars Baštiks; viņš savulaik darbojās tai pašā politiskajā spēkā, kam piebiedrojās eksprezidents: «Tā ir liekulība! Jā, cilvēki var kļūdīties, bet, ja pats to latiņu nevari pārvarēt, tad neuzstādi to citiem. Nevajag iet un uzstāties ar runām par augstām morālām vērtībām!»

Līdzīgi spriež arī politologs Ivars Ījabs – grēks ir nevis bērns, bet melošana. «Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur ārlaulības bērni netiek uzskatīti par kaut ko principiāli sliktāku,» spriež I. Ījabs. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Piemēram, no pērn dzimušajiem 19 897 bērniem laulībā dzimuši 10 946, bet ārpus laulības – 8951. Taču G. Ulmaņa lielā kļūda bija bērna eksistences noliegšana. Tagad pensionētā politiķa meli ne tuvu nav pirmā līmeņa skandāls. Bet – ja tie nāktu gaismā, viņam vēl esot prezidenta amatā, sekas izvērstos daudz nopietnākas. I. Ījabs velk paralēles ar ASV prezidenta Bila Klintona seksa skandālu 1998. gadā, kura dēļ tika rosināta impīčmenta procedūra. Arī amerikānim nepārmeta ārlaulības dzimumattiecību piekopšanu

kā tādu, bet gan publisku zvērēšanu, ka tādu nav bijis.

Kāds agri vai vēlu pajautās

Politiķi ir publiskas personas, un sabiedrība uzskata, ka tai ir tiesības visu par viņiem zināt. Tomēr privātās dzīves aizskaršana allaž viņos izraisa neracionālas emocijas – dusmas, apjukumu, bailes. Sabiedrisko attiecību kompānijas Repute vadītāja Iveta Antonišķe nevar nosaukt nevienu piemēru, kad politiķis būtu ticis galā ar šādiem personīgas dabas jautājumiem. Kaut gan teorētiski viņiem jābūt tiem gataviem. «Ja politiķis iesaistās ārlaulības sakaros, viņam jārēķinās, ka agri vai vēlu tie nāks gaismā. Kāds pacentīsies noskaidrot.» Un tad gudrai un godīgai atbildei jābūt pa rokai.

Seksa skandāli māca, ka melošana un noliegšana ir neefektīva metode un situāciju padara vēl ļaunāku. Jo īpaši tad, ja šie meli vēršas pret bērnu.

Mūsdienu Latvijas politiķu intīmā vēsture ir bagāta ar šādiem skandāliem pat visaugstāko amatpersonu izpildījumā. Pirmskara Latvijā valstsvīru runas un darbi privātajā dzīvē saskanējuši labāk. Vismaz, kā stāsta vēsturniece Ineta Lipša, vēsture par intīmiem skandāliem klusē. Jānis Čakste bija gādīgs ģimenes un nācijas tēvs. Gustavam Zemgalam arī bija ģimene. Albertam Kviesim tāpat. Vienīgi Kārlis Ulmanis bija neprecējies, un par viņa privāto dzīvi joprojām tiek vērptas dažādas spekulācijas. It kā viņam bijis viens bērns, bet vēsturnieku rīcībā apstiprinošu faktu tam nav. Jāsecina, ka par doktora Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēla Gunta Ulmaņa privāto dzīvi sabiedrībai informācijas ir vairāk.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne