Gaidāma Trasta komercbankas administratora Ilmāra Krūma nomaiņa

Gaidāma Trasta komercbankas maksātnespējas administratora Ilmāra Krūma nomaiņa. Viņš jau gada sākuma negaidīti iesniedza atlūgumu, lai šo ienesīgo vietu atstātu, taču tiesā domas mainīja un teica, ka vēlas darbu turpināt.
Tikmēr lietas ar Trasta komercbankas klientiem sarežģījušās. TV3 raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess un administratoru tur aizdomās par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Pret Krūmu sāktā kriminālizmeklēšana viņam vairs neļauj darbu turpināt. Un komisijai būs jānozīmē jauns administrators. Aizkulisēs ap šo amatu jau sākušās sīvas cīņas.
Tieši pirms gada un diviem mēnešiem tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu. To neaizvēra tāpēc, ka kredītiestāde bankrotēja. Licenci bankai atņēma par pārāk lielo iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās. Par bankas likvidatoru tiesa iecēla finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalstīto Ilmāru Krūmu. Pieredzējušā maksātnespējas administratora uzdevums – tirgot bankas īpašumus un iegūto naudu atdod noguldītājiem.
Gada laikā atgūti 111 miljoni. Arī Krūma atlīdzība par šo darbu nav pieticīga – vairāk nekā 6 miljoni. Ja sākot saimniekot Krūmam, bankas aktīvi bija lielāki par parādiem un naudai vajadzēja pietikt, tad gada sākumā izrādījās, ka banka novesta līdz bankrotam. Šī vai cita iemesla dēļ Krūms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedza atlūgumu. Viņu no amata varēja atcelt tikai tiesa. Pienākot tiesas dienai, Krūms domas mainīja.
“Jūs saprotiet, strādāt veselu gadu paaugstinātas spriedzes apstākļos – katram cilvēkam ir savs limits. Es sākot darbu, nezināju, ka šis objekts ir tik smags objekts,” tā intervijā šonedēļ apgalvo Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms. Viņš 18.aprīlī tiesā iesniedzis motivētu atkāpšanās vēstuli, bet jau atkal iesniegtie dokumenti nav bijuši pilnīgi. Līdz pirmdienai Krūmam dots laiks trūkumu novēršanai atkāpšanās pieteikumā. Bet jaunākie notikumi vēsta, ka tas vairs nebūs jādara.
Krūma darbību kontrolējošā komisija ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs. Komisija lūdz informāciju, kas dotu pamatu Krūmu no amata atcelt. Atbilžu vēstuļu saturs esot slepens un komisija šonedēļ interviju atteica.
TV3 zināms, ka par Krūma klupšanas akmeni kļuvis Francijas mēbeļu ražotāja Miliboo iesniegums policijā. No sabiedrības 2015.gada augustā tika izkrāpti 412 500 eiro un nozagtā nauda nonāca ārzonas firmas kontā tobrīd vēl strādājošajā Trasta komercbankā. Naudu par nozagtu atzina tiesa Latvijā. Francijas uzņēmums pieprasīja savu naudu atpakaļ. Tomēr Krūms to nesteidzās atdod arī pēc tiesas sprieduma un tiesu izpildītāja rīkojuma. Viņš līdzekļus ielika kopējā kontā un lika gaidīt.
Zv.advokāts, „Miliboo s.a.“ pilnvarotais pārstāvis Lauris Liepa norāda, ka situācija ir vienkārša un skaidra un to ir viegli pārbaudīt, ka klienta nauda pret klienta gribu tika ieskaitīta Latvijas komercbankā „Trasta komercbankā“ svešas personas kontā. “Un šis pārskaitījums tika atzīts par prettiesisku. Nauda, kas nonāk svešā kontā bez īpašnieka ziņas ir noziedzīgi iegūta. Līdz ar to klients un viņa advokāts sagaidīja, ka likvidators atdos tos atpakaļ tai personai, kurai tie ir prettiesiski atņemti.”
Kad arī pērn oktobrī Krūms par noziedzīgi iegūtiem atzītos naudas līdzekļus neatdeva sūdzības iesniedzējam, Francijas sabiedrības pilnvarotie vērsās Valsts policijā. Šogad nauda atdota, taču ir jau par vēlu. Par tiesas sprieduma nepildīšanu pret Krūmu sākts kriminālprocess.
ENAP ir uzsākts kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem Trasta komercbankas likvidācijas procesā. Un pagaidām likvidatoram Ilmāram Krūmam tiek inkriminēts viens likuma pants. Viņam ir statuss – persona, kuram ir tiesības uz aizstāvību.
Krūms sacīja, ka šis jautājums Latvijā nav noregulēts. Viņš vadījies no starptautiskās prakses, un par noziedzīgi iegūtiem atzītos līdzekļus nav nekavējoties atdevis to likumīgajam īpašniekam.
Vaicāts, vai viņš atzīst vainu, Krūms norāda, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam bija taisnība un esmu to gatavs pierādīt tiesā.
Kriminālprocesā aizdomās turēta persona nevar vadīt bankas maksātnespējas procesu. Un Krūmu tiesa drīzumā atcels no amata. Par viņa pēcteci Trasta komercbankā jau iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija virzīja advokātu un maksātnespējas administratoru asociācijas ētikas komisijas vadītāju Armandu Rasu. TV3 zināms, ka martā notikušajā tiesas sēdē Krūms centās nepieļaut Rasas nonākšanu viņa vietā un nomelnoja savu kolēģi , sniedzot tiesā materiālus par Rasas it kā interešu konfliktu. Rasas advokātu birojs esot savulaik pārstāvējis kādu Trasta komercbankas kreditoru.
Krūms vada maksātnespējas administratoru asociāciju, kur jau no 2008.gada saimnieko viņa kolēģis Māris Sprūds. Slavenākais Latvijas administrators Sprūds saņēmis atlīdzību par savām konsultācijām arī Trasta komercbankas likvidācijas procesā.
Abiem administratoriem ir ciešas saites ar Nacionālo apvienību. Krūms savulaik strādājis kopā ar Saeimas deputātu Gaidi Bērziņu. Krūms un Sprūds nacionālajai apvienībai dāsni ziedojuši.
Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks pirms divām nedēļām Saeimas Budžeta komisijai trešajam lasījumam iesniedzis priekšlikumu Kredītiestāžu likumā. Tas paredz jaunu aizliegumu kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru, ja pēdējo divu gadu laikā viņš bijis šīs kredītiestādes kreditora pilnvarotais pārstāvis. Komisija šonedēļ atbalstīja ierosinājumu. Ja par šo Parādnieka priekšlikumu nākamceturtdien nobalsos Saeimā, tad Armandam Rasam ar likuma spēku būs liegts ieņemt Krūma vietu Trasta komercbankā.
Ja Krūmu no amata atcels, un tam vajadzētu notikt drīzumā, viņš būs pirmais maksātnespējas administrators, kuram Finanšu un kapitāla tirgus komisija uztic vadīt bankas likvidāciju un pēc tam par pārkāpumiem no amata atsauc. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedēļas otrajā pusē tomēr izlēma vērsties tiesā ar pieteikumu par likvidējamās “Trasta komercbankas” administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. Komisija esot konstatējusi, ka Krūma rīcība neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, un tā komisijas vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk