• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/05/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Tiesa jau apstiprinājusi maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrota procedūras uzsākšanu. Darbu turpinošās bankas lēnām pārdala izputējušās konkurentes klientus un gaida, kad izsolēs varēs piekļūt pie tās aktīviem, piemēram, bankomātiem.

Bankrotam gatavi

Latvijas Krājbankas (LK) maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis Neatkarīgajai pastāstīja, ka LK aktīvu izpārdošanu izsolēs līdz šim aizkavēja neuztaisītais tiesas spriedums par bankas bankrotu. Tagad, kad tiesa ļāvusi sākt bankas bankrota procedūru, ūtrupei tiks nodotas gan bankas telpas, gan iekārtas.

Krahu piedzīvojušajai bankai Latvijā bija izvietoti aptuveni 200 šobrīd izsoli gaidošu bankomātu. O. Fīrmanis nevēlējās atklāt, cik lielus līdzekļus administrators iecerējis par tiem ietirgot, jo šādi varētu sniegt informāciju potenciālajiem pircējiem un tas samazinātu iespēju par tiem nopelnīt maksimāli lielāko naudas summu. Viņš gan neslēpa, ka interese par šiem aparātiem patiešām ir.

Pašvaldības neriskē

Bankas apzinās, ka no aprites izņemtie 200 bankomāti it sevišķi reģionos radījuši neapskaužamu situāciju, jo vietējiem iedzīvotājiem nav iespējams izņemt skaidru naudu bankomāta trūkuma dēļ. Vietām vairākas bankas nestrādājošu LK bankomātu vietā uzlikušas savus aparātus, taču netrūkst arī administratīvo centru, kuros nav neviena aparāta. Pašvaldību pārstāvji neslēpj, ka bankām nav izdevīgi mazos ciematos izvietot savus aparātus, jo tie ārkārtīgi ilgi sevi atpelnīs. Piekrist bankas prasībām visus pašvaldības līdzekļus pārskaitīt tai, lai saņemtu bankomātu, pēc LK kraha, kurā zudumā gāja simtiem tūkstošu pašvaldību latu, pašvaldības vairs nav pierunājamas.

Tikmēr bankas nogaida, kad izputējušās iestādes administrators paziņos par izsoļu organizēšanu. «Mēs patiešām esam ieinteresēti Krājbankas bankomātu iegādē, jo tā būs daudz lētāk – vajadzēs pārinstalēt tikai programmatūru,» atzina SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Martinsone. Turklāt SEB iecerējusi šos aparātus atstāt arī kādreizējiem LK klientiem ierastajās vietās.

Meklē alternatīvas

Pēc LK kraha, aizpildot radušos bankomātu deficītu, SEB izvietojusi sešpadsmit jaunu aparātu, un tās tīklam jau pieslēgtas 243 ierīces. Cenšoties piesaistīt aizvien jaunus klientus, banka dažviet vienojusies ar mazumtirdzniecības vietām, lai klients pie skaidras naudas varētu tikt arī bez bankomāta.

«Vairākās vietās klientiem ir iespējams izņemt skaidru naudu arī veikalā, kur bankas kartes lietotājiem iepērkoties jāpasaka kasierei, ka vēlas arī izņemt skaidru naudu, un jāievada kartes PIN kods. Atšķirībā no bankomātiem, kas izsniedz tikai banknotes, veikalā no kartes konta var izņemt summu gan latos, gan santīmos,» stāsta bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Arī Swedbank pēc LK darbības apturēšanas ir izmantojusi iespēju un izvietojusi desmit jaunus bankomātus. Kaut arī šis skaits ir mazāks nekā konkurējošajai SEB, šī banka ir īpašniece plašākajam bankomātu tīklam valstī – 311 iekārtu. Swedbank pēc Krājbankas kraha bija arī veiksmīgākā jaunu klientu piesaistē – īsā laikā to skaits pieauga par 35 000.

Tomēr uzzināt, kura banka šobrīd aizņēmusi lielāko LK atbrīvoto bankomātu nišas daļu, Neatkarīgajai neizdevās, jo centralizēti apkopota šī informācija netiekot.

Darbu turpina LK krahu izmeklējošā Saeimas komisija.Tās pārstāvis Andrejs Elksniņš atzina, ka darbs iet uz priekšu, taču atklāt pēdējā laikā uzzināto viņš nav tiesīgs, jo komisijas sēdes ir slēgtas. Aizvien vairāk izskatoties, ka bankas sabrukumā vainojama ierēdņu nolaidība un Lietuvas amatpersonu nevēlēšanās dalīties ar svarīgu informāciju par LK lielākās īpašnieces Snoras bankas nedienām, kas aizsākušās jau 2009. gadā.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

444 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk