Gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā vērojama strauja izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2021.gada 2.ceturksnī IKP bija par 10,3% lielāks nekā pirms gada. Ražojošās nozarēs apjomi 2.ceturksnī bija par 6,7% lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme bija straujāka – par 11,3 procentiem.
IKP DINAMIKA
izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, šī gada sākumā ekonomika turpināja sarukt. Savukārt otrajā ceturksnī, pateicoties epidemioloģisko pasākumu ievērošanai un daļēji bāzes efektam, ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme. Tas norāda, ka lielā mērā uzņēmumi spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtisks devums ekonomikas stabilizēšanā ir sniegtajam valsts atbalstam – gan dīkstāves un subsidēto darba vietu pabalstam, gan apgrozāmo līdzekļu grantam uzņēmumiem, kuri ierobežojumu dēļ nedrīkstēja veikt saimniecisko darbību.
Kopš marta ir vērojams straujš eksporta kāpums, aug mazumtirdzniecības nozares apgrozījums. Lielā mērā to sekmēja tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un atteikšanās no pieejamo preču sarakstiem, vienlaikus nodrošinot vīrusa izplatību ierobežojošu pasākumu ievērošanu. Atsākoties pavasara sezonas darbiem, kopš marta vidus mazinās arī bezdarba līmenis.
Līdz ar vakcinācijas tempu uzņemšanu ir uzlabojušās izredzes ātrāk pārvarēt Covid-19 pandēmiju, taču tuvākā laika perspektīvas joprojām ir neskaidras, jo epidemioloģiskā situācija pēdējās nedēļās pasliktinās vīrusa paveidu dēļ. Tādēļ, svarīgi ir nodrošināt strauju vakcināciju, Covid-19 saslimušo ārstēšanu, kā arī epidemioloģisko pasākumu ievērošanas turpināšanu – tam visam ir tieša ietekme uz ekonomikas attīstību gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.
“Esmu gandarīts, ka Latvijas ekonomika ir uzrādījusi tik strauju lēcienu un ir spējusi augt. Protams, vēl būtu pāragri izdarīt secinājumus un teikt, ka esam pārvarējuši Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, taču šodien publicētais ātrais IKP novērtējums parāda, ka esam uz ekonomikas atveseļošanas ceļa. Valdības sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā arī ir devis pozitīvu efektu uz ekonomisko aktivitāšu pieaugumu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 vīrusu ir šobrīd vienīgais veids kā apturēt strauju vīrusa izplatību turpmāk un stiprināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi vēl vairāk, lai Latvija ātrāk pārvarētu esošo Covid-19 krīzi un izietu uz straujas ekonomikas izaugsmes ceļa”, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte turpinās palielināties. Pie tam pozitīva ietekme būs arī bāzes efektam – situācija šogad būs labāka nekā pērn. Vienlaikus nozaru griezumā tendences būs dažādas. Piemēram atsevišķas nozares jau tagad ir sasniegušas un pat pārsniegušas pirmskrīzes – 2019.gada līmeni, savukārt citām nozarēm būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos pirms pandēmijas līmenī. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka kopumā 2021.gadā ekonomikas izaugsme var pārsniegt 3 %. Tomēr joprojām nenoteiktība saglabājas augsta.
Vēl par tēmu:
Tuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākTuvākajās dienas vēl gaidāms sals, bet nedēļas otrajā pusē kļūs siltāk
Jaunnedēļ Latvijā turpināsies ziemīgi laikapstākļi. Nedēļa vietām iesāksies ar nelielu snigšanu un salu, lokāli termometra stabiņš noslīdēs zem -15° atzīmes. Nedēļas pirmajā pusē...
Lasīt tālāk