• Tweet

Francijas prezidents Fransuā Olands sola palīdzēt Grieķijai īstenot grūti izpildāmās valsts glābšanas reformas un risināt tās problēmas saistībā ar imigrantu pieplūdumu.

“Francijai ir jāturpina stāvēt aiz Grieķijas,” sacīja Olands, kas ir viens no nedaudzajiem Eiropas līderiem, kas pauž atbalstu Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra jaunajai valdībai.

Jau savā pirmajā vizītē Atēnās, Olands uzteica Grieķijas apņēmību turpināt iesākto kursu ceļā uz ekonomikas reformām, kas izbeigušas sarunas par iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Ceturtdien ierodoties Atēnās, Olands atgādināja, ka Ciprs pieņēmis drosmīgu lēmumu, jūlijā piekrītot vairākiem valsts izdevumu samazināšanas pasākumiem apmaiņā pret finansiālo atbalstu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma.

“Mēs darījām visu, lai Grieķija paliktu Eiropā,” sacīja Olands. Uz to Ciprs atzina, ka Francijas prezidents bija starp tiem nedaudzajiem, kas pārliecinājis viņu pieņemt vienošanās noteikumus.

Francijas līderis arī atkārtoti lūdzis atgriezties pie sarunas par procentu atlikšanu Grieķijas valsts parādām. It īpaši ņemot vērā to, ka Grieķija šobrīd piedzīvo kārtējos nepopulāros nodokļu pasākumus.

Olands uzsvēra nepieciešamību Grieķijai pildīt savas saistības:”Es zinu, ka reformas ir ļoti prasīgas un grūtas,” viņš sacīja, atsaucoties uz darbībām, ko prasa aizdevēji attiecībā uz Grieķijas nodokļu administrēšanu, pensiju sistēmu un valsts mehānismu modernizāciju, “tie visi ir nepieciešami Grieķijas nākotnei”.

Atsaucoties uz kreditoru nostāju par parādu, Olands teica, ka sarunas par atvieglojumu varētu sākties pēc tam, kad visas saistības tiks izpildītas.

“Mēs atbalstām Grieķiju. Tas, ko es šobrīd paužu nav empātija, tas ir atbalsts spēcīgai sadarbībai,” sacīja Francijas prezidents, piebilstot, ka Francija ir lielisks draugs Grieķijai.

Tikšanās laikā Fransuā Olands un Aleksis Ciprs parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, paredzot sadarbību dažādās uzņēmējdarbības nozarēs.

Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.

Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.