Pēc divām nedēļām uz Latvijas ceļiem tiks izlikti pirmie lāzerfotoradari, savukārt deviņu mēnešu laikā iedarbinās visas 160 ātruma mērīšanas ierīces. Policija sola, ka internetā būs pieejama arī precīza karte ar adresēm, kur izvietoti fotoradari.

«Mēs esam par atklātību, mērķis ir samazināt bojāgājušo skaitu, nevis nopelnīt,» saka Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

«Šie fotoradari no vecajiem atšķiras ar to, ka fiksē visas redzeslokā esošās mašīnas – vienalga – viena, divas vai piecas. Turklāt tās atšķir smago transportu no vieglā, kā arī motociklus,» saka E. Zivtiņš.

Jauno ātruma mērīšanas ierīču īpašības VP demonstrēja arī klātienē, izspēlējot kopumā sešas tipiskākās situācijas, kādas varētu rasties reālos apstākļos: kad auto brauc viens aiz otra, kad brauc līdzās u.c. Fotoradaru kļūda iespējama 3 kilometri stundā (km/h), un tas nozīmē, ka, piemēram, pilsētā par ātruma pārkāpšanu tie uzskatīs braukšanu no 54 km/h. E. Zivtiņš norāda, ka pilsētā bīstamais ātrums ir 20 km virs atļautā, bet ārpus pilsētas – 30 km virs atļautā. Tomēr tas nenozīmē, ka šoferi pilsētā mierīgi varēs braukt ar 60 km/h atļauto 50 km/h vietā un fotoradari viņus nefiksēs kā pārkāpējus. Dažādās vietās fotoradaru tolerance būs atkarīga no konkrētajiem apstākļiem, taču tik detalizēta informācija autovadītājiem nebūs pieejama.

Pirmie fotoradari tiks uzstādīti 21. oktobrī Rīgas reģionā, un jau šobrīd policija publiskojusi to aptuveno atrašanās vietu. Deviņu mēnešu laikā VP mājaslapā tiks izstrādāta atsevišķa sadaļa, kur visiem būs brīvi pieejama detalizēta fotoradaru izvietojuma karte. To varēs uzstādīt arī automašīnu navigācijas sistēmās.

Policija sola, ka pirms ierīcēm 150 metru attālumā būs izvietotas arī brīdinājuma zīmes. Kopumā plānots uz ceļiem izvietot 160 iekārtas: 30 no tām būs pārvietojamie fotoradari. 110 būs pilnas ierīces, bet 20 būs mulāžas, ko vajadzības gadījumā varēs darbināt kā īstu fotoradaru.

Jaunās ātruma mērīšanas ierīces spēs strādāt arī nakts laikā, visās ceļa joslās un visos virzienos. Turklāt tās fiksēs arī to, vai automašīna ir apdrošināta un vai tai ir izieta tehniskā apskate. Fotoradarus izvietos vietās, kur notiek daudzas un smagas avārijas. Tāpat radari būs pie skolām un citām bīstamām satiksmes vietām. Tie varēs atrasties arī uz taisnām šosejām, kur notiek daudz negadījumu.

Šogad deviņos mēnešos sodīti 214 000 autobraucēju, no tiem 70 tūkstoši jeb viena trešdaļa ir sodīta par atļautā ātruma pārsniegšanu, savukārt 30 tūkstoši šoferu sodīti par braukšanu bez drošības jostas. Jaunie fotoradari tiek ieviesti, lai samazinātu vidējo ātrumu, un, pēc starptautiskiem pētījumiem, noskaidrots, ka, piemēram, samazinot vidējo auto pārvietošanās ātrumu par 10 km/h, uz miljonu iedzīvotāju tiek izglābtas 150 dzīvības.

Līdz ar tehnisko mērierīču ieviešanu policisti lielāku uzmanību pievērsīs gājējiem, velosipēdistiem, sarkanās gaismas pārkāpējiem. Tāpat strādā, lai samazinātu vidējo ierašanās laiku notikuma vietā. E. Zivtiņš atklāj, ka šobrīd policija avārijas vietā ierodas aptuveni 20 minūšu laikā, taču ir gadījumi, kad kārtībsargi ierodas pēc piecām sešām stundām.

Tehniskās mērierīces mazinās korupciju policistu vidū, kā arī padarīs policistu darbu atklātāku. Šobrīd VP vadība ir aizliegusi kārtībsargiem slēpties krūmos, cenšoties slepus noķert ātruma pārsniedzējus. «Tas, ja policists ir krūmos, nenozīmē, ka viņš kaut ko pārkāpj, jo slēptās metodes ir atļautas ar likumu. Tomēr mēs paši pieņēmām lēmumu no tām atturēties, jo atklātība ir mūsu galvenais mērķis. Ja autovadītājs ir pārkāpis noteikumus, tad vienalga – policists sēž krūmos, kokos vai estakādē – strīdēties ar viņu nevajag,» saka VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns.

Avots: nra.lv