FM: Siltā ziema un valsts energoatbalsts palīdz Latvijai izvairīties no recesijas pērnā gada ceturtajā ceturksnī
Pēc 0,6% krituma 2022. gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika ceturtajā ceturksnī ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 0,3%, pārtraucot divus ceturkšņus ilgušo kritumu.
Detalizēti dati par nozaru un IKP izlietojuma puses dinamiku IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka izaugsmi nodrošinājis pakalpojumu nozaru kopējais pieaugums par 0,7%, kamēr ražošanas nozares, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, piedzīvojušas kritumu, kas gan bijis nedaudz mazāks, veidojot 3,3%.
Līdzīgi kā iepriekš, arī gada pēdējā ceturksnī pakalpojumu nozares turpināja atgūties no 2021. gada pandēmijas laika ierobežojumiem, bet tajā pašā laikā patēriņu palīdzēja uzturēt arī labvēlīgie laika apstākļi un valsts sniegtais energoatbalsts, nodrošinot, ka rēķinu pieaugums mājsaimniecībām nav tik apjomīgs, kā lika domāt ļaunākās prognozes vēl pagājušā gada vidū un rudens sākumā. Uzņēmēju un patērētāju kopējā noskaņojuma uzlabošanos, lai gan patērētājiem no joprojām ļoti zema līmeņa, apstiprina arī jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI konfidences indeksa dati, un to visticamāk veicinājušas arī ziņas par energoresursu cenu kritumu pasaules tirgū un inflācijas maksimumpunkta sasniegšanu pagājušā gada rudenī. Tajā pašā laikā pakalpojumu nozares joprojām turpināja ietekmēt krasais pavasarī piedzīvotais vairumtirdzniecības apjomu kritums, un pēdējā ceturksnī situācija ir pasliktinājusies arī tranzīta nozarē, krasu kritumu piedzīvojot dzelzceļa pārvadājumu apjomiem.
Ražošanas nozaru pusē savukārt turpinājies jau visa gada laikā vērotais kritums būvniecībā, ko noteicis būvniecības izmaksu kāpums un kavēšanās ar līgumu pārslēgšanu, kamēr apstrādes rūpniecība demonstrējusi pārsteidzošu noturību pret izmaksu kāpuma un pieprasījuma vājināšanās ietekmi. Pēc krituma trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecība atkal uzrādījusi pieaugumu, oktobrī un novembrī kopumā palielinoties par 2% gada griezumā. Kāpumu gan pārsvarā nodrošinājušas atsevišķas mazās un svārstīgās nozares, un turpmākajos mēnešos nav izslēgts arī visai straujš apjomu kritums, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur lejupslīde jau mērāma divciparu procentos.
Ekonomikai ceturtajā ceturksnī saglabājoties 2021. gada līmenī, IKP pieaugums visā 2022. gadā kopā veidojis 1,8%, kas ir nedaudz vairāk nekā Finanšu ministrijas pašreizējās makroekonomisko radītāju prognozēs, kas paredzēja 1,6% pieaugumu. Līdzīgi arī 2023. gadā situācija varētu būt nedaudz labvēlīgāka nekā pieļauts decembra sākumā izstrādātajās prognozēs, tomēr ekonomikas signāli joprojām ir ļoti neviennozīmīgi. No vienas puses, kopējo situāciju pasaulē un Eiropas Savienībā ir uzlabojusi energoresursu cenu mazināšanās un ātrāka nekā prognozēts inflācijas maksimuma sasniegšana, kas ļautu uzlabot ekonomiskās attīstības prognozes. Tajā pašā laikā paši jaunākie dati, pretēji iepriekš lēstajam, liecina par IKP kritumu ceturtajā ceturksnī eirozonas lielākajā ekonomikā Vācijā, un apsteidzošie indikatori signalizē par kritumu arī Zviedrijā.
Līdzīga situācija ir arī pašā Latvijā, kur patēriņa kritums var izrādīties ne tik spēcīgs, kā tika pieļauts iepriekš, taču joprojām augsti ir ārējā pieprasījuma riski apstrādes rūpniecībā, kas var izrādīties par būtiskāku faktoru Latvijas ekonomikas potenciālajā lejupslīdē. Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2023. gada Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai, kuras paredzēts publiskot februāra vidū, bet pēc pašlaik aktuālajām prognozēm Latvijas ekonomikai šogad tika gaidīts 0,6% kritums.
Vēl par tēmu:
Šogad jūlijā pasaulē nākuši 1103 jaundzimušie
2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie – tas ir pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad dzimušo skaits pārsniedzis publiskajā telpā bieži pieminēto 1000 bērnu...
Lasīt tālākNATO paziņo par misijas “Eastern Sentry” izveidi
Šovakar, 12. septembrī, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs (Alexus G. Grynkewich) paziņoja par misijas...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms lietus, jaunnedēļ temperatūra pazemināsies
Nedēļas izskaņā, kā arī jaunās nedēļas sākumā atsevišķās dienās valstij virzīsies pāri plašas nokrišņu zonas — visbiežāk lietu manīs valsts rietumos, kur brīvdienās arī...
Lasīt tālākSlēgs Latvijas gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju
No ceturtdienas, 11. septembra plkst. 18.00 vismaz uz vienu nedēļu – līdz 18. septembrim – tiek slēgta Latvijas gaisa telpas zona pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. “Krievijas...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse būs sausāka un vasarīgi silta
Jaunās darba nedēļas sākumā pastiprināsies anticiklona ietekme, vairāk varēsim baudīt saulainu laiku, līdz ar to arī nokrišņu daudzums būs mazāks un laiks kopumā kļūs sausāks. Tomēr...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākNedēļas nogale saglabāsies silta
Septembra pirmās dienas aizvadītas ar siltu laiku, tomēr vietām novērots arī lietus un negaiss. Nedēļas turpmākajās dienās būtiskas izmaiņas laika apstākļos nav gaidāmas - laiks vēl...
Lasīt tālākSiliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālāk