FM prognozē pakāpenisku vispārējās valdības budžeta deficīta samazinājumu
Otrdien, 21. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicējusi atzinumus par eirozonas valstu budžeta plāna projektiem nākamajam gadam, tostarp par Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2024. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) prognozēm vispārējās valdības deficīts ir 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM prognozē pakāpenisku deficīta samazinājumu vidējā termiņā – 2025. gadam tiek prognozēts deficīts 2,3% no IKP un 2026. gadam 0,9% no IKP apmērā.
EK atzīst, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2024. gadam nav pilnībā saskaņā ar rekomendācijām, jo valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugums pārsniedz rekomendētos 3%. Latvija kopumā piekrīt EK vispārējam secinājumam, taču uzskata, ka pārsniegums ir pamatots, jo mēs saskaramies ar ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Pārsniegums galvenokārt ir saistīts ar vienreizējiem ieguldījumiem, lai palielinātu noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem.
Nav iespējams mainīt faktu, ka Latvija atrodas blakus agresoram – Krievijai, tāpēc arī diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes panta reformu Latvija iestājas par to, ka fiskālajiem noteikumiem nevajadzētu būt par šķērsli aizsardzības izdevumu palielināšanai.
Arī citām valstīm EK konstatēja atkāpes no rekomendācijām 2024. gadam valsts finansēto neto primāro izdevumu pieauguma jomā, kā arī plānoto strukturālās bilances līmeņa pārsniegumu. Valstis pamato atkāpes ar krīžu sekām, izteikti augsto inflāciju un tās ietekmi uz sociālo pabalstu un pensiju indeksāciju, nepieciešamību celt algas, lai noturētu iedzīvotāju maksātspēju, plānotajām investīcijām un reformām, kā arī neprognozējamo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību celt izdevumus aizsardzības jomā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk