FM: Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.
Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.
Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk