FM: Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.
Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.
Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.
Vēl par tēmu:
Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālāk