FM: Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.
Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.
Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.
Vēl par tēmu:
Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālāk