FM: Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.
Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.
Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.
Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.
Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.
Vēl par tēmu:
Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk