FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī negaidīti vāja

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pret pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 0,1%, kas ir tāds pats pieaugums kā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Pret iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem samazinājies par 1,1%, uzrādot negaidīti spēcīgu kritumu, kamēr lielākā daļa prognožu un apsteidzošu indikatoru bija norādījuši uz stabilu ekonomisko situāciju vai nelielu izaugsmi.
IKP ātrā novērtējuma dati rāda, ka nelielo ekonomikas pieaugumu gada griezumā turpina nodrošināt tikai sabiedriskais sektors un ar to saistītās nozares – izglītība un veselība un valsts pārvalde, kā arī produktu nodokļu pieaugums un subsīdiju samazinājums, savukārt biznesa nozaru attīstība bijusi vāja. IKP ātrajā novērtējumā Centrālā statistikas pārvalde nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ražošanas nozares, tajā skaitā rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība pret pagājušā gada otro ceturksni kopā kritušās par 1,2%, bet pakalpojumu nozares samazinājušās par 0,2%.
No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību turpinājusi bremzēt apstrādes rūpniecība, kuru joprojām negatīvi ietekmē lēnā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma mazināšanās ārējos tirgos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4,3%, kritumu piedzīvojot praktiski visām apakšnozarēm, tomēr lejupslīde lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – praktiski jau ir apstājusies, bet otra lielākā apakšnozare – pārtikas rūpniecība – palielinājusi apjomus par 1,9%.
Pakalpojumu sektoru savukārt turpina negatīvi ietekmēt sarūkošie kravu apjomi dzelzceļā un jūras ostās, kā arī joprojām stagnējošā mazumtirdzniecība, kad iedzīvotāji, neskatoties uz algu pirktspējas atjaunošanos pirmsinflācijas krīzes līmenī, nepalielina tēriņus Latvijā, kamēr noguldījumu apjomi un izdevumi ārzemēs jau aug visai strauji.
Vienlaikus pašlaik jau pieejamie dati par ekonomikas attīstību Eiropā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs apstiprina, ka ekonomikas izaugsme reģionā pakāpeniski kļūst straujāka un pieprasījums atjaunojas, kas ļauj prognozēt arī straujāku Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi gada otrajā pusē. Lietuvā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi jau 1,9%, nedaudz apsteidzot Eiropas Komisijas maija vidus prognozes.
Eiropas Savienības un eirozonas ekonomika, pēc Eurostat provizoriskajām aplēsēm, otrajā ceturksnī paātrinājusies līdz attiecīgi 0,7% un 0,6% gada griezumā, un kopumā atbilst iepriekš prognozētajam, ka izaugsme Eiropā šogad būs divas reizes straujāka nekā pērn, Eiropas Savienībā kopā sasniedzot 1%. Jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa dati, kā arī iepirkumu vadītāju PMI indeksa dati gan norāda, ka ekonomikas atkopšanās nebūs strauja un jūlijā atkal ir iezīmējies neliels pasliktinājums. Latvijas ekonomikas situāciju arī neuzlabo nesenā vētra un lietavas, kas radījušas zaudējumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un šogad var samazināt nozares pienesumu ekonomikas izaugsmē.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk