FM: Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī negaidīti vāja

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pret pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 0,1%, kas ir tāds pats pieaugums kā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Pret iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem samazinājies par 1,1%, uzrādot negaidīti spēcīgu kritumu, kamēr lielākā daļa prognožu un apsteidzošu indikatoru bija norādījuši uz stabilu ekonomisko situāciju vai nelielu izaugsmi.
IKP ātrā novērtējuma dati rāda, ka nelielo ekonomikas pieaugumu gada griezumā turpina nodrošināt tikai sabiedriskais sektors un ar to saistītās nozares – izglītība un veselība un valsts pārvalde, kā arī produktu nodokļu pieaugums un subsīdiju samazinājums, savukārt biznesa nozaru attīstība bijusi vāja. IKP ātrajā novērtējumā Centrālā statistikas pārvalde nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ražošanas nozares, tajā skaitā rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība pret pagājušā gada otro ceturksni kopā kritušās par 1,2%, bet pakalpojumu nozares samazinājušās par 0,2%.
No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību turpinājusi bremzēt apstrādes rūpniecība, kuru joprojām negatīvi ietekmē lēnā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma mazināšanās ārējos tirgos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4,3%, kritumu piedzīvojot praktiski visām apakšnozarēm, tomēr lejupslīde lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – praktiski jau ir apstājusies, bet otra lielākā apakšnozare – pārtikas rūpniecība – palielinājusi apjomus par 1,9%.
Pakalpojumu sektoru savukārt turpina negatīvi ietekmēt sarūkošie kravu apjomi dzelzceļā un jūras ostās, kā arī joprojām stagnējošā mazumtirdzniecība, kad iedzīvotāji, neskatoties uz algu pirktspējas atjaunošanos pirmsinflācijas krīzes līmenī, nepalielina tēriņus Latvijā, kamēr noguldījumu apjomi un izdevumi ārzemēs jau aug visai strauji.
Vienlaikus pašlaik jau pieejamie dati par ekonomikas attīstību Eiropā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs apstiprina, ka ekonomikas izaugsme reģionā pakāpeniski kļūst straujāka un pieprasījums atjaunojas, kas ļauj prognozēt arī straujāku Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi gada otrajā pusē. Lietuvā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi jau 1,9%, nedaudz apsteidzot Eiropas Komisijas maija vidus prognozes.
Eiropas Savienības un eirozonas ekonomika, pēc Eurostat provizoriskajām aplēsēm, otrajā ceturksnī paātrinājusies līdz attiecīgi 0,7% un 0,6% gada griezumā, un kopumā atbilst iepriekš prognozētajam, ka izaugsme Eiropā šogad būs divas reizes straujāka nekā pērn, Eiropas Savienībā kopā sasniedzot 1%. Jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa dati, kā arī iepirkumu vadītāju PMI indeksa dati gan norāda, ka ekonomikas atkopšanās nebūs strauja un jūlijā atkal ir iezīmējies neliels pasliktinājums. Latvijas ekonomikas situāciju arī neuzlabo nesenā vētra un lietavas, kas radījušas zaudējumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un šogad var samazināt nozares pienesumu ekonomikas izaugsmē.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk