• Tweet

Šis gads Latvijas rūpniecībā ir iesācies ar ražošanas apjomu kritumu, nozares izlaidei janvārī gada griezumā samazinoties par 1,8%, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējā gadā kopumā, arī šā gada janvārī rūpniecību negatīvi ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora kritums. Tikmēr ieguves rūpniecībā un apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme.

Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada janvārī bija par 3,6% augstāka nekā pirms gada, kas ir pat nedaudz spēcīgāka izaugsme nekā iepriekšējā gadā kopumā, kad nozares izaugsme veidoja 3,4%. Apstrādes rūpniecības izaugsmi janvārī pamatā nodrošināja kokrūpniecība, koksnes un koka izstrādājumu ražošanai gada griezumā uzrādot izcilu izaugsmi 9,3% apmērā. Arī šā gada sākumā, tāpat kā 2018. gada laikā, turpina pieaugt kokmateriālu cenas, tādējādi šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi koksnes un koka izstrādājumu apgrozījumam pieaugot par 22,3%.

Lielisku sniegumu šā gada sākumā uzrādīja arī mašīnbūvi pārstāvošās apakšnozares. Piemēram, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, palielinājās par 30,2%, elektrisko iekārtu ražotāji kāpināja izlaidi par 23,7% un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražotāji – par 10,2%. Lēnāku, tomēr joprojām labu izaugsmi uzrādīja metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomiem gada griezumā pieaugot par 3,1%.

Ražošanas apjomu kāpums 2019. gadā turpinājās arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kur janvārī tika reģistrēta izaugsme 5% apmērā. Šī apakšnozare ir ar salīdzinoši nelielu īpatsvaru apstrādes rūpniecībā, 2018. gadā veidojot 3,5% no kopējās nozares izlaides, taču to pārstāv atsevišķi ambiciozi un strauji augoši uzņēmumi, kuri veicina ķīmiskās rūpniecības attīstību Latvijā, tādējādi nodrošinot arī apakšnozares īpatsvara pieaugumu apstrādes rūpniecībā. Kā viens no tādiem uzņēmumiem ir minams higiēnas preču ražotājs SIA “iCotton”, kurš 2018. gadā ir palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 30% un kurš jau šogad sāks investīciju projektus 5,7 miljonu eiro apmērā, būvējot jaunu ražošanas ēku un iegādājoties ražošanas iekārtas. Šie ieguldījumi ļaus nostiprināt uzņēmuma tirgus pozīcijas un vēl vairāk kāpināt apgrozījumu.

Janvārī ražošanas apjomu pieaugums tika reģistrēts arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+11,2% gada griezumā), tekstilizstrādājumu ražošanā (+6,5%), kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē (+2,5%). Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi saglabājās iepriekšējā gada janvāra līmenī.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm neliels izlaides samazinājums turpinājās pārtikas produktu ražošanā – par 0,5% salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri. Ārējā pieprasījuma vājināšanās noteica būvmateriālu ražošanas kritumu, nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaidei gada griezumā samazinoties par 8,7%. Par 19,8% saruka apģērbu ražošana, dzērienu ražošana bija par 10,8% zemāka nekā pirms gada un par 10,2% samazinājās mēbeļu ražošanas apjomi.

Elektroenerģija un gāzes apgāde, kas noteica rūpniecības kopējo samazinājumu, šā gada janvārī uzrādīja ievērojami zemāku izlaides līmeni nekā pērnā gada janvārī, sarūkot par 15,3%. Nozares kritumu izraisīja būtisks saražotās elektroenerģijas samazinājums hidroelektrostacijās, kamēr koģenerācijas staciju ražošanas apjomi turpināja palielināties.

Jaunākie Eiropas Komisijas publicētie Ekonomikas sentimenta rādītāji (ESI) liecina, ka šā gada februārī Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, tomēr tas joprojām ir krietni labāks nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Savukārt Eiropas Savienības kopējais ESI indekss uzrāda kritumu jau kopš pērnā gada jūnija. Tāpat lejupslīdoša tendence ir arī Eiropas Savienības rūpniecības konfidences rādītājam, kas atspoguļojās krītošajos apstrādes rūpniecības izlaides rezultātos Eiropas Savienībā 2018. gada nogalē. Tajā pašā laikā Latvijas un Baltijas kaimiņvalstu apstrādes rūpniecības sniegums bija labs, un līdz šim to būtiski neietekmēja ekonomiskās izaugsmes un rūpniecības palēnināšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs.

Foto: Pexels