FM: IZM izstrādātais studiju un studējošo kreditēšanas modelis nav ilgtspējīgs
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, norādījusi Finanšu ministrija (FM).
Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā.
Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 4. rīcības variantu, kas paredzēja jaunā modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6 500 eiro apmērā, paredzot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot ar 2020. gadu un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumos abiem vecākiem. Šī risinājuma varianta īstenošanai tika atbalstīts arī papildus nepieciešamais finansējums.
2020./2021. mācību gadā uzņemto studējošo kreditēšanai riska segums tika plānots, pieņemot, ka kopējā kredītlīgumu summa būs 13 miljoni eiro. IZM apgalvo, ka banka izsniedz un ALTUM garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto kopējo kredītu līgumu summu, ir secināms, ka studiju un studējošo kredīti tiek izsniegti nekontrolēti. Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020. gadā neatrisina problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā.
Nav pieļaujama situācija, kad risinājums tiek meklēts tikai tad, kad saistības jau ir uzņemtas. IZM ir jāsniedz priekšlikumi situācijas ilgtermiņa risinājumam, tai skaitā jāpiedāvā sistēmiski risinājumi, kā tiek nodrošināta jaunu studiju un studējošo kredītu izsniegšana, lai to šogad un turpmāk nodrošinātu IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Jānorāda, ka nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā IZM nebija iesniegusi attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu par nepieciešamo papildu finansējumu aktuālās situācijas ar studiju un studējošo kreditēšanu risināšanai.
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus skolu tīkla sakārtošanai un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai
Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā...
Lasīt tālākMelbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālāk