• Tweet

Lai arī oktobrī bija gaidīta neliela inflācija, ko parasti šajā mēnesī rada pārtikas cenu kāpums, noslēdzoties ražas sezonai, šogad patēriņa cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, vidēji tomēr palika nemainīgas, informē Finanšu ministrija.

Pierastais dārzeņu cenu kāpums nebija tik izteikts, ko vēl papildināja piena produktu un gaļas produktu cenu kritums. Līdzīgi arī sezonālais apģērba cenu kāpums nebija tik straujš kā parasti. Sekojot naftas cenu tendencēm pasaules tirgū, arī Latvijā degvielas cenas turpināja kristies. Jāatzīmē, ka gan naftas cenas, gan arī attiecīgi degvielas cenas tik zemas nav bijušas kopš 2011. gada pirmā ceturkšņa.

Šie faktori attiecīgi palēnināja arī gada inflācijas tempu līdz 0,7%, kas no vienas puses, salīdzinot ar eirozonas vidējo rādītāju, ir samērā labs rezultāts. Tomēr izaugsmi veicinoša inflācija ir ap 2%, kas vienlaicīgi stimulē veikt investīcijas, lai naudas uzkrājumi ar laiku nezaudē savu vērtību, bet tai pašā laikā ir ne pārāk augsta inflācija, lai radītu ekonomikas nesabalansētības.

Kā liecina Eurostat apkopotie inflācijas rādītāji, oktobrī gada inflācija vidēji eirozonā ir pakāpusies līdz 0,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tas ir labs signāls finanšu tirgiem, kā arī potenciālajiem investoriem, un visdrīzāk šāda ilgi gaidītā gada inflācijas tempu pavēršanās pozitīvā virzienā atspoguļosies jau nākamajos konfidences rādītājos, kas varētu paaugstināt investoru aktivitāti.

Pēdējos gados investīciju aktivitāte eirozonā ir bijusi ļoti vāja, kur zemā inflācija ir viens no faktoriem, kas atturēja veikt investīcijas, baidoties no sliktas investīciju atdeves vai pat zaudējumiem, ko varētu izraisīt ar deflāciju saistītais ekonomiskās aktivitātes kritums. Pēdējā laikā krītošie inflācijas indikatori eirozonā radīja nopietnas bažas, līdz ar to pat neliels gada inflācijas kāpums, kā tas ir vērojams šomēnes, varētu izraisīt pozitīvu reakciju.