FM: Inflācija Latvijā tuvojas Eiropas Centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim
Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā šā gada oktobrī samazinājās līdz 2,1% un šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada maija. Izvērtējot patēriņa cenu pieauguma tempa samazinājumu kopš šā gada sākuma, jāsecina, ka inflācija šogad samazinās nedaudz straujāk, nekā tā pieauga 2022. gadā. Inflāciju ietekmējošie faktori paliek nemainīgi.
Lielāko devumu gada inflācijā šā gada oktobrī noteica pārtikas un komerciālo pakalpojumu cenu pieaugums. Tomēr šis devums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, ir būtiski mazinājies, it īpaši salīdzinot ar gada sākumu. Savukārt precēm un pakalpojumiem, kuri raksturo energoresursu cenas, pēdējos mēnešos fiksēta deflācija, tādējādi nedaudz samazinot vidējo cenu līmeni. Vērtējot patēriņa cenu pieaugumu mēneša griezumā, trešo mēnesi pēc kārtas Latvijā fiksēta deflācija, ko lielā mērā nosaka elektroenerģijas, siltumenerģijas un cietā kurināmā cenu samazinājums. Sagaidāms, ka šā gada novembrī gada inflācija samazināsies līdz 1,0% – 1,5%.
Svarīgi norādīt, ka, lai arī inflācija atgriežas saprātīgā līmenī, patēriņa cenu līmenis saglabājas augsts un nerada tūlītēju pozitīvu efektu uz iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu. Vidējā inflācija 2022. gadā bija 17,3%, bet darba samaksas kāpums veidoja 7,5%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālie ienākumi samazinājās par 8,4%. Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, kā arī pamatojoties uz aktuālākajiem darba samaksas datiem, jāsecina, ka 2023. gadā vidēji darba samaksas kāpums būs augstāks par patēriņa cenu pieaugumu, tomēr, neskatoties uz to, iedzīvotāju pirktspēja 2023. gadā joprojām būs zemāka nekā pirms 2022. gada.
Vēl viens aspekts, kas neļauj izjust pozitīvo efektu no cenu kāpuma sabremzēšanās, ir saistīts ar to, ka patēriņa cenu pieaugums dažādām precēm un pakalpojumiem ir ļoti plašs. Tas norāda uz to, ka augstās inflācijas sekas joprojām saglabājas. 2023. gada oktobrī mobilo sakaru pakalpojumi sadārdzinājās par 10,8% gada izteiksmē, bet ēdināšanas, veselības aprūpes, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi bija attiecīgi par 8,7%, 8,4%, 6,2% dārgāki, tādējādi būtiski apsteidzot vidējo inflāciju. Turpretim elektroenerģijas cena bija par 2,7% zemāka nekā pirms gada, bet gāzes, siltumenerģijas un degvielas cenas attiecīgi par 19,2%, 15,3% un 8,4% zemākas. Tas uzskatāmi parāda, ka cenu dinamika dažādām precēm un pakalpojumiem ir būtiski atšķirīga, līdz ar to patēriņa cenu izmaiņu ietekme katram cilvēkam un mājsaimniecībai arī ir atšķirīga.
Šāda cenu dinamika norāda arī uz to, ka ārējo faktoru ietekme uz vidējo inflāciju ir ievērojami mazinājusies, bet iekšējo faktoru ietekme joprojām ir būtiska. Vienlaicīgi jānorāda, ka notikumi Tuvajos Austrumos varētu mainīt šo situāciju, ietekmējot energoresursu cenas pasaulē, jo šim reģionam ir būtiska loma pasaules naftas un gāzes tirgos. Pašreiz tirgus nepalielina riska prēmiju Izraēlas konflikta eskalācijas dēļ, līdz ar to jēlnaftas un gāzes cenas svārstības bijušas minimālas. Tomēr situācija saglabājas nestabila un joprojām pastāv risks, ka šie notikumi varētu negatīvi ietekmēt energoresursu cenas.
Vēl par tēmu:
Baltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālāk