• Tweet

Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā šā gada oktobrī samazinājās līdz 2,1% un šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada maija. Izvērtējot patēriņa cenu pieauguma tempa samazinājumu kopš šā gada sākuma, jāsecina, ka inflācija šogad samazinās nedaudz straujāk, nekā tā pieauga 2022. gadā. Inflāciju ietekmējošie faktori paliek nemainīgi.

Lielāko devumu gada inflācijā šā gada oktobrī noteica pārtikas un komerciālo pakalpojumu cenu pieaugums. Tomēr šis devums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, ir būtiski mazinājies, it īpaši salīdzinot ar gada sākumu. Savukārt precēm un pakalpojumiem, kuri raksturo energoresursu cenas, pēdējos mēnešos fiksēta deflācija, tādējādi nedaudz samazinot vidējo cenu līmeni. Vērtējot patēriņa cenu pieaugumu mēneša griezumā, trešo mēnesi pēc kārtas Latvijā fiksēta deflācija, ko lielā mērā nosaka elektroenerģijas, siltumenerģijas un cietā kurināmā cenu samazinājums. Sagaidāms, ka šā gada novembrī gada inflācija samazināsies līdz 1,0% – 1,5%.

Svarīgi norādīt, ka, lai arī inflācija atgriežas saprātīgā līmenī, patēriņa cenu līmenis saglabājas augsts un nerada tūlītēju pozitīvu efektu uz iedzīvotāju pirktspēju un patēriņu. Vidējā inflācija 2022. gadā bija 17,3%, bet darba samaksas kāpums veidoja 7,5%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālie ienākumi samazinājās par 8,4%. Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, kā arī pamatojoties uz aktuālākajiem darba samaksas datiem, jāsecina, ka 2023. gadā vidēji darba samaksas kāpums būs augstāks par patēriņa cenu pieaugumu, tomēr, neskatoties uz to, iedzīvotāju pirktspēja 2023. gadā joprojām būs zemāka nekā pirms 2022. gada.

Vēl viens aspekts, kas neļauj izjust pozitīvo efektu no cenu kāpuma sabremzēšanās, ir saistīts ar to, ka patēriņa cenu pieaugums dažādām precēm un pakalpojumiem ir ļoti plašs. Tas norāda uz to, ka augstās inflācijas sekas joprojām saglabājas. 2023. gada oktobrī mobilo sakaru pakalpojumi sadārdzinājās par 10,8% gada izteiksmē, bet ēdināšanas, veselības aprūpes, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi bija attiecīgi par 8,7%, 8,4%, 6,2% dārgāki, tādējādi būtiski apsteidzot vidējo inflāciju. Turpretim elektroenerģijas cena bija par 2,7% zemāka nekā pirms gada, bet gāzes, siltumenerģijas un degvielas cenas attiecīgi par 19,2%, 15,3% un 8,4% zemākas. Tas uzskatāmi parāda, ka cenu dinamika dažādām precēm un pakalpojumiem ir būtiski atšķirīga, līdz ar to patēriņa cenu izmaiņu ietekme katram cilvēkam un mājsaimniecībai arī ir atšķirīga.

Šāda cenu dinamika norāda arī uz to, ka ārējo faktoru ietekme uz vidējo inflāciju ir ievērojami mazinājusies, bet iekšējo faktoru ietekme joprojām ir būtiska. Vienlaicīgi jānorāda, ka notikumi Tuvajos Austrumos varētu mainīt šo situāciju, ietekmējot energoresursu cenas pasaulē, jo šim reģionam ir būtiska loma pasaules naftas un gāzes tirgos. Pašreiz tirgus nepalielina riska prēmiju Izraēlas konflikta eskalācijas dēļ, līdz ar to jēlnaftas un gāzes cenas svārstības bijušas minimālas. Tomēr situācija saglabājas nestabila un joprojām pastāv risks, ka šie notikumi varētu negatīvi ietekmēt energoresursu cenas.