• Tweet

Pēc samērā straujā patēriņa cenu pieauguma šā gada janvārī, kad cenas viena mēneša ietvaros pieauga par 0,8%, kas kopumā ir raksturīgi gada sākumam, tad jau februārī patēriņa cenu pieaugums atkal piebremzējies. Atbilstoši aktuālākajiem Centrālas statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,1%, bet gada inflācija samazinājās no 0,9% janvārī līdz 0,4% šā gada februārī.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos inflāciju aizvien turpina ietekmēt pārtikas cenas. Šā gada februārī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija par 1,5% augstākas nekā 2022. gada februārī, tādējādi nodrošinot 0,4 procentpunktus patēriņa cenu kāpumā. Pārtikai ir būtiska loma un ietekme uz vidējo inflāciju, jo tās īpatsvars kopējā patēriņa grozā veido 26,5%. Tikmēr energoresursu cenas būtiski samazinājušās, līdz ar to daļēji veicinot arī ražošanas izmaksu samazinājumu. Vērtējot pārtikas ražotāju cenas, jāsecina, ka kopš pērnā gada novembra pārtikas ražotājiem, kuri realizē savu produkciju tieši Latvijā, vērojams pārtikas cenu kritums. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto pārtikas produktu ražošanas cenas bija par 2,0% zemākas nekā pirms gada. Tas dod pamatu apgalvot, ka pārtikas inflācija arī mazumtirdzniecības veikalos turpmākajos mēnešos turpinās samazināties.

Patēriņa cenas turpina būtiski ietekmēt arī veselības aprūpes pakalpojumu sadārdzinājums, pieaugot par 6,7% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas kļuva attiecīgi par 6,4% augstākas, bet ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 5,9%. Savukārt, mājokļu īres maksa gada laikā pieauga par 9,8%. Šo pakalpojumu cenu pieaugums nedaudz piebremzēsies turpmākajos mēnešos, tomēr saglabāsies būtiski virs vidējās inflācijas, ko lielā mērā noteiks saspringtā situācija darba tirgū un spiediens no darbaspēka izmaksu pieauguma.

Vienlaicīgi šā gada februārī vidējo inflāciju samazināja energoresursu cenu kritums – siltumenerģijas tarifi bija par 19,4% zemāki nekā pirms gada. Savukārt, gāzes, elektroenerģijas un degvielas cenas bija attiecīgi par 13,8%, 7,3% un 1,8% zemākas.

Pēdējo divu gadu augstās inflācijas kontekstā, kad atsevišķos mēnešos gada inflācija pārsniedza 20%, tagad ir grūti noticēt, ka inflācija ir tikai nedaudz virs nulles. Tomēr jāsaprot, ka publicētie inflācijas dati atspoguļo vidējo patēriņa cenu pieaugumu valstī, kamēr katram atsevišķam cilvēkam inflācija var būt gan augstāka, gan zemāka par vidējo inflāciju valstī. To ietekmē gan indivīda ieradumi, gan patēriņa grozs, ienākumu līmenis, dzīves vieta un citi faktori. Vēl viens aspekts, ko svarīgi ņemt vērā vērtējot inflāciju, ir tas preču un pakalpojumu klāsts, kas nav iekļauts patēriņa cenu indeksa metodoloģijā. Šajā gadījumā runa ir par mājokļa iegādes izmaksām un kredīta apkalpošanas izmaksām. Mājokļu cenas un kredīta cena jeb kredītsaistību izmaksas netiek iekļautas vidējā patēriņa cenu pārmaiņas novērtējumā. Līdz ar to iedzīvotāji, kuriem ir kredītsaistības, it īpaši hipotekārie kredīti, tikai daļēji izjūt cenu stabilizēšanos un zemo inflāciju.

Šā gada martā inflāciju nedaudz palielinās akcīzes nodokļu likmes pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Tomēr vidējā inflācija martā un turpmākajos mēnešos saglabāsies zem 1%.