• Tweet

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2018. gada februārī ir fiksēta zemākā inflācija kopš 2016. gada beigām jeb 1,8% gada izteiksmē. Vērtējot patēriņa cenu dinamiku pēdējos mēnešos, jāsecina – inflācijas spiediens mazinās, galvenokārt pateicoties pārtikas cenu pieauguma tempa kritumam.

Šī gada februārī fiksētais pārtikas cenu kāpums gada griezumā ir zemākais kopš 2016. gada septembra, veidojot 1,3%. Tas ir būtiski zemāks pieaugums nekā 2017. gadā vidēji, kad pārtikas cenas palielinājās par 6%. Lai arī pārtikas produktu cenas bija par 1,3% augstākas, salīdzinot ar pērnā gada februāri, tomēr dziļāka analīze norāda uz diezgan būtiskām cenu izmaiņām atsevišķiem produktiem. Piemēram, sviesta cenas palielinājās par 36,5%, olas un cūkgaļa bija par attiecīgi 21,2% un 6% dārgākas. Tajā pašā laikā svaigo dārzeņu cena šī gada februārī bija par 19,2% zemāka nekā 2017. gada februārī, bet cukura, kā arī svaigu un atdzesētu zivju cenas samazinājās par attiecīgi 30,8% un 8,8%. Šāda cenu dinamika var radīt ļoti dažādus priekšstatus par cenu līmeņa reālo kustību atkarībā no katra iedzīvotāja individuālā patēriņa.

Vērtējot neapstrādātās pārtikas cenu tendences pēdējos mēnešos pasaules tirgos, jāsecina, ka pārtikas cenas stabilizējas, līdz ar to arī turpmākajos mēnešos būtiskas pārtikas cenu svārstības nav sagaidāmas nedz pasaules tirgos kopumā, nedz Latvijas tirgū.

Pārējās patēriņa preču un pakalpojumu grupās nav fiksētas būtiskas cenu svārstības, un februārī fiksētās cenu pārmaiņas atbilst iepriekšējo mēnešu tendencēm. Veselības pakalpojumu cenas pieauga par 3,9%, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums zobārstniecības pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem. Februārī dārgāki bija arī telekomunikāciju pakalpojumi, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi.

Mazinoties neapstrādās naftas cenu svārstībām pasaules biržās, degvielas cenu kāpums pēdējos mēnešos ir stabils un vidēji atbilst 5%. Šī gada februārī degvielas cenas Latvijā bija par 5,2% augstākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.

Tajā pašā laikā par 1,4% samazinājās alkoholisko dzērienu cenas, būtiskāk samazinoties alus un vīna dzērienu cenām. Taču jāatzīmē, ka šī gada martā stājās spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, kas diezgan spēcīgi palielinās alkoholisko dzērienu cenas. Balstoties uz Finanšu ministrijas aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholam palielinās patēriņa cenas vidēji par aptuveni pusprocentu, tādējādi inflācija šī gada martā varētu pietuvoties 2,5%.

Patēriņa cenas šī gada februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%. Februāris parasti neizceļas ar īpašiem cenu līmeņa lēcieniem, un svārstības pamatā ir saistītas ar sezonāliem faktoriem. Taču saistībā ar dažādu akciju ātrāku noslēgumu atsevišķām patēriņa precēm šoreiz situācija bija nedaudz citāda, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tendencēm. Apģērbu un apavu cenas februārī tradicionāli ir zemākas nekā iepriekšējā mēnesī, jo turpinās ziemas sezonas preču izpārdošana. Taču šogad apģērbu un apavu cenas februārī bija par 0,4% augstākas nekā janvārī. Nelielu cenas palielinošu efektu februārī radīja degvielas cenu pieaugums par 0,9%. Papildus tam, par 0,2% pieauga pārtikas cenas, ko pamatā noteica cenu kāpums svaigiem augļiem un maizei.

Foto: Pixabay