FM: Ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī nesasniedz gaidīto
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 2,1%, uzrādot nedaudz lēnāku pieaugumu nekā iepriekšējos ceturkšņos un nesasniedzot iepriekš prognozēto līmeni. Arī ceturkšņa griezumā izaugsme ir samazinājusies, un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir audzis tikai par 0,4%, informē Finanšu ministrija.
Zemāki izaugsmes tempi saistīti ar apstrādes rūpniecības rādītājiem, kur pakāpeniskā situācijas uzlabošanās metālu nozarē nav kompensējusi lejupslīdi pārtikas rūpniecībā, apģērbu ražošanā un vēl vairākās ar Krievijas tirgu saistītās nozarēs. Arī mazumtirdzniecības pieaugums bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējā ceturksnī, neskatoties uz joprojām spēcīgi augošajām algām un nodarbinātības pieaugumu.
Kopumā ekonomikas attīstību ietekmējusi nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, gan tieši samazinot pieprasījumu pēc Latvijas eksporta Krievijā un citās reģiona valstīs, gan vājinot patērētāju un uzņēmēju pārliecību un liekot patērētājiem ierobežot tēriņus un uzņēmējiem investīcijas.
Tā kā ātrais novērtējums neietver visas nozares un ceturkšņa datus pilnībā, pilnie IKP dati varētu uzrādīt nedaudz straujāku izaugsmes tempu nekā sākotnējais novērtējums. Tomēr ir arī nozares, kurās situācija trešajā ceturksnī kļuvusi nelabvēlīgāka, tostarp transports un uzglabāšana, un būtisku augšupejošu korekciju nebūtu pamata sagaidīt. Līdzīga izaugsmes tempu palēnināšanās vērojama arī kaimiņvalstīs, kur Lietuvā IKP trešajā ceturksnī audzis par 2,7%, noslīdot no 3,4% iepriekšējā ceturksnī.
Tajā pašā laikā nelielu optimismu par tālāko attīstību tomēr rada patērētāju un uzņēmēju konfidences pieaugums pēdējā mēnesī, signalizējot, ka ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempi atkal varētu uzlaboties, arī ņemot vērā potenciālo “Liepājas metalurgs” ražošanas atsākšanu.
Ņemot vērā šā gada laikā vērojamo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, Finanšu ministrija jau ir samazinājusi šī gada IKP pieauguma prognozi un turpina sekot notikumu attīstībai, jo riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, īpaši saistībā ar saspīlēto ģeopolitiskā situāciju reģionā un Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem.
Starptautiskās finanšu institūcijas ( SVF, OECD, EK) arī piesardzīgi vērtē Latvijas izaugsmes tempus šogad, paredzot, ka IKP 2014. gadā pieaugs par 2,6%-2,7%.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk