• Tweet

Eiropas Komisija (EK) pirmdien publiskojusi jaunākās Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes prognozes, kurās paredz, ka Latvijas ekonomika 2023. gadā pieaugs par 1,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem straujāka izaugsme, nekā EK bija prognozējusi šā gada februārī. Prognozes paaugstināšana saistīta ar spēcīgāku nekā sagaidīts privātā patēriņa pieaugumu pagājušā gada otrajā pusē un šā gada pirmajos mēnešos, ko palīdzējuši nodrošināt labvēlīgie laikapstākļi un valsts atbalsts mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kā arī nedaudz labvēlīgāku situāciju Latvijas ārējos tirgos, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme sasniegs 1% iepriekš prognozēto 0,9% vietā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2023. gada sākumā vēl būs lēnāka, ko negatīvi ietekmēs augstā inflācija, samazinot mājsaimniecību tēriņus, kā arī kavēšanās ar ES fondu investīciju projektu īstenošanu. Taču līdz ar inflācijas samazināšanos šā gada otrajā pusē iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies, tādējādi veicinot patēriņa pieaugumu. Turklāt 2023. gada otrajā pusē paātrināsies no ES fondu līdzekļiem finansēto projektu realizēšana, tostarp arī no Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Sagaidāms, ka eksporta izaugsme šogad palēnināsies ārējā pieprasījuma vājināšanās dēļ, tomēr tā būs augstāka nekā ekonomikas izaugsme kopumā, sasniedzot 2,4%.

2023. gadam prognozētā ekonomikas izaugsme Latvijai ir augstākā starp Baltijas valstīm, un Lietuvai EK prognozē IKP pieaugumu par 0,5%, kamēr Igaunijā tiek sagaidīts 0,4% kritums. Būtiska atšķirība prognozēta privātā patēriņa pieaugumā, kas Latvijā sasniegs 3,0%, kamēr Igaunijai prognozēts 0,3% un Lietuvai 0,1% pieaugums.

2024. gadā, pēc EK prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme palielināsies līdz 2,8%. Ievērojams inflācijas kritums veicinās privāto patēriņu. Paredzams, ka turpmāks ES finansēto investīciju pieaugums un būvmateriālu cenu kritums veicinās investīcijas. Tādējādi investīciju pieaugums 2024. gadā veidos 4,0%. Tiek prognozēts, ka eksporta pieaugums palielināsies, jo inflācijas samazināšanās citviet ES palielina ārējo pieprasījumu, līdz ar to eksporta izaugsme varētu sasniegt 2,5%.

Attiecībā uz cenu pieaugumu EK norāda, ka energoresursu cenu inflācija kļūs negatīva un citas inflācijas sastāvdaļas, izņemot pakalpojumus, ievērojami samazināsies. Kopumā 2023. gadā inflācija tiek prognozēta 9,3% apmērā, bet pamatinflācija tikai nedaudz augstāka. Paredzams, ka 2024. gada inflācija samazināsies līdz 1,7%, bet pamatinflācija saglabāsies virs 2%, jo pakalpojumu cenu kāpums paātrināsies.

Vērtējot ekonomisko situāciju Eiropā kopumā, EK norāda, ka ES ekonomika ir veiksmīgi pārvarējusi satricinājumus, ko izraisīja pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā. EK ir nedaudz palielinājusi izaugsmi gan ES, gan eirozonai, prognozējot, ka ES ekonomika šogad pieaugs par 1%, bet nākamgad par 1,7%, bet eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies attiecīgi par 1,1% un 1,6%. Samazinoties energoresursu cenām, inflācija sāk samazināties, taču bažas rada augstā pamatinflācija. EK ir paaugstinājusi eirozonas inflācijas prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem, paredzot cenu pieaugumu 5,8% apmērā, kamēr 2024. gada inflācijas prognoze paaugstināta par 0,3 procentpunktiem līdz 2,8%, un atzīmē, ka lielāka pamatinflācijas noturība liks monetārajām iestādēm rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu inflācijas spiedienu.

EK pašreizējais skatījums par Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām ir pozitīvāks nekā Finanšu ministrijas (FM) šā gada februārī izstrādātās prognozes, un atšķirību nosaka spēcīgākā Latvijas ekonomikas un privātā patēriņa izaugsme pēdējos mēnešos, kā arī labāka ekonomiskā situācija eirozonā. FM gatavojas aktualizēt makroekonomisko rādītāju prognozes šā gada jūnija vidū, un šīs prognozes būs par pamatu 2024. gada valsts budžeta projekta izstrādāšanai.