• Tweet

Līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī turpinājis strauji pazemināties bezdarba līmenis un visai spēcīgi audzis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājies līdz 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tas ir vēl nedaudz straujāks samazinājums nekā gada pirmajā pusē.

Bezdarba kritumā būtiskākā loma ir bijusi ekonomikas straujajai attīstībai, kas radījusi augošu pieprasījumu pēc strādājošajiem, un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī bijis par 1,9% jeb 17,2 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, uzrādot aptuveni tādu pašu pieauguma tempu kā gada pirmajā pusē. Kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, visstraujāk jaunas darba vietas pēdējā gada laikā veidojušās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, būvniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa sākumā bijis attiecīgi par 8,2%, 6,2% un 4,3% lielāks nekā pirms gada. Savukārt neliels darba vietu skaita samazinājums pēdējā gada laikā fiksēts finanšu pakalpojumu, tirdzniecības, transporta, valsts pārvaldes un energoapgādes nozarēs.

Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un nodarbinātības pieaugumu šogad nodrošina arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem trešajā ceturksnī sasniedzis jau 70,1%, pirmo reizi vēsturē pārsniedzot 70% līmeni. Situāciju, kad iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem arvien pieaug, veicina gan straujā ekonomikas izaugsme un labākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.

Ekonomikai strauji attīstoties, pēdējā gada laikā strauji audzis pieprasījums pēc darbiniekiem, un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto brīvo darba vietu skaits pēdējā gada laikā vairāk nekā divkāršojies, septembra beigās sasniedzot 24,1 tūkstoti. Tas tikai nedaudz atpaliek no pirmskrīzes laikā sasniegtā 24,6 tūkstošu maksimuma. Lai gan atsevišķās nozarēs un profesijās ir izjūtams darbinieku trūkums, kopumā darbaspēka resursi Latvijā šobrīd vēl nav pilnībā izmantoti, un, kā liecina NVA dati, septembra beigās kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 12,0 tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, bet 20,1 tūkstotim bija vidējā profesionālā izglītība. Ja kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits pēdējā gada laikā ir krities par 7,7%, bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību pēdējā gada laikā pat ir nedaudz pieaudzis, ko ietekmējusi darba vietu samazināšanās nerezidentus apkalpojošajā finanšu sektorā.

Arī pēdējo ceturkšņu spēcīgie nodarbināto skaita pieauguma dati parāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem, ko darba tirgum uzliek darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita pastāvīgā samazināšanās, iespējas nodarbinātības pieaugumam vēl nav pilnībā izsmeltas, un arī 2018. gadā kopumā strādājošo skaits būs palielinājies vairāk nekā tika prognozēts gada sākumā. Savukārt bezdarba līmenis arī nākamajos ceturkšņos turpinās spēcīgi samazināties. Lai gan šobrīd jau ir vērojami zināmi strukturāli ierobežojumi un pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības, zemākais bezdarba līmenis kaimiņvalstīs – Lietuvā trešajā ceturksnī 5,9% un Igaunijā – 5,2%, liecina, ka arī Latvijā bezdarbam ir iespējas pazemināties, tuvojoties kaimiņvalstu līmenim. To apliecina arī Latvijā vērojamais straujais bezdarba kritums pēdējos mēnešos.

Foto: Pixabay