• Tweet

Pēc ekonomiskās krīzes un Latvijas Krājbankas kraha Ministru kabinets izpildījis Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus un paplašinājis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tiesības iegūt informāciju par finanšu tirgus dalībniekiem.

Turpmāk komisija informāciju varēs pieprasīt arī no finanšu tirgos nestrādājošas personas – kaut vai restorāna viesmīļa. Turklāt nepieciešamības gadījumos to pat sodīt par informācijas nesniegšanu.

Par nepilnībām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā bija norādījusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, kas šā iemesla dēļ atteica FKTK uzņemt savās rindās, atstājot Latviju kā vienīgo valsti Eiropas Savienībā, kas nav šīs organizācijas locekle.

Proti, līdzšinējā likuma redakcija gadījumos, kad FKTK kļūst zināms, ka kādai personai, kas nav finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, ir informācija par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem, komisijai nedeva tiesības pieprasīt šai personai sniegt šo informāciju un nepieciešamības gadījumā sodīt šādu personu par informācijas nesniegšanu. Līdz šim finanšu instrumentu tirgus likums šādas tiesības FKTK piešķīra tikai attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Valdībā apstiprinātie grozījumi FKTK piešķir tiesības aicināt jebkuru personu sniegt tās rīcībā esošo informāciju par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Grozījumu būtība ir saistīta ar apstākli, vai persona varēja zināt, nejauši ir dzirdējusi vai redzējusi kādu normatīvo aktu prasību pārkāpumu.

Piemēram, ja kafejnīcas viesmīlis, apkalpojot klientus, ir dzirdējis divu personu sarunu, kurā tās plāno veikt kādas manipulācijas finanšu instrumentu tirgū vai apspriež iespējamību izmantot iekšējo informāciju, lai tādā veidā gūtu sev labumu. Nejauši dzirdot šādu sarunu, oficiants ir kļuvis par personu, kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme pārkāpuma apstākļu noskaidrošanā. Ja FKTK rīcībā nonāks informācija par šādu personu, tai būs tiesības aicināt šo personu ierasties FKTK un pastāstīt dzirdēto. Nepieciešamības gadījumā FKTK būs tiesības šo viesmīli arī sodīt. Komisijas noteiktie sodi šādos gadījumos visticamāk būtu naudas sodi.

Nosakot sodu, FKTK ņems vērā informācijas nesniegšanas rezultātā nodarīto postu, pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus, personas finansiālo stāvokli un citus kritērijus. Pērn, piemēram, finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem noteiktajās sankcijās FKTK iekasēja 248,5 tūkstošus latu.

Starptautiskajai organizācijai nebija pieņemams arī fakts, ka pašreizējā likuma redakcija FKTK nedeva tiesības pieprasīt informāciju par jebkuru juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām. Arī šī nepilnība līdz ar valdības lēmumu ir novērsta.

Līdz ar nepilnību novēršanu Latvija būs gan tiesīga iestāties starptautiskajā organizācijā, gan būs izpildījusi Starptautiskajam Valūtas fondam doto solījumu turpināt stiprināt valsts finanšu sistēmas uzraudzību.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis