• Tweet

Deviņus mēnešus pētot Latvijas Krājbankas krahu, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar savu bezdarbību pieļāvusi bankas sabrukumu. Konkrētāki secinājumi vai norādes uz vainas pakāpi un iespējamajiem sodiem pagaidām netiek publiskotas, bet parlamentārā opozīcija koalīciju vaino komisijas darba apgrūtināšanā, kas atspoguļojoties arī bezzobainajā gala ziņojumā.

FKTK bezdarbība

Analizējot FKTK darbu Latvijas Krājbankas (LK) uzraudzībā, izmeklēšanas komisija secinājusi, ka FKTK veiktie pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga. Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas LK, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā, teikts ziņojumā.

Būtisku kaitējumu LK esot nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Tomēr izmeklēšanas komisija secina, ka «Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes».

Vaino nolaidībā

Nesaudzīgāks savā vērtējumā ir opozīciju pārstāvošais izmeklēšanas komisijas biedrs Andrejs Elksniņš: «Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas Federācijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.»

FKTK pati konstatējusi, ka iestājušās LK maksātnespējas pazīmes, taču komisijas amatpersonas vienlaikus turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem LK kreditoriem un paralēli iesniedza LK maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca bankas likvīdo aktīvu samazināšanu. «To, kas bija aizliegts Krājbankas valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties Krājbankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot Krājbankas sanāciju,» uzskata politiķis.

Turpina pelnīt miljonus

Komisijas izmeklēšanas laikā par bankrotējušu atzītās bankas maksātnespējas administrators ir atguvis vairāk nekā 30 miljonus latu. «Šajā summā ietilpst gan nauda no atgūtajiem kredītiem, gan realizētiem bankas aktīviem,» informē banku administrējošā KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis. Maksātnespējas procesā administrators pārdevis bankas meitasuzņēmumu Renesource Capital, piecus nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā, deviņus transportlīdzekļus, kā arī motorjahtu The Highlander. Izsolēs atgūti vairāk nekā 1,2 miljoni latu.

Administrators uzsācis arī norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Savukārt par savu darbu administrators šobrīd saņēmis 1,6 miljonus latu, kas radījis neapmierinātību ne tikai cietušajos bankas klientos, bet arī nonācis valdības uzmanības lokā. Proti, premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka maksātnespējīgo kredītiestāžu administratoru atlīdzība dažos gadījumos ir pārspīlēti liela, un, lai nākotnē bankrotējošo uzņēmumu līdzekļi lielākā mērā tiktu atdoti kreditoriem, uzticēja Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, skaidro premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis Neatkarīgajai skaidro, ka šis uzdevums jāveic Finanšu ministrijai, kas šobrīd likuma labošanai nav pieķērusies. Taču Tieslietu ministrija ir gatava ķerties pie darba, ja Finanšu ministrijas kolēģi slinkos ilgstoši.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis