FKTK: Spēkā stājusies jauna Eiropas banku uzraudzības sistēma
Vakar, 4. novembrī, stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu. Tas nozīmē, ka 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver: “Krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai.”
Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar FKTK uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un AS “ABLV Bank”. Šo banku uzraudzībai ir izveidotas atsevišķas uzraugu komandas, kurās darbosies arī FKTK eksperti, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā.
Nodrošinot tiešo uzraudzību, ECB sekos līdzi, vai bankas stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai bankas pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus – krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.
Tāpat FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas bankām. FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākLDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālāk
