FKTK rīcībā nav informācija, ka zaudējumu dēļ kādas bankas darbība varētu būt apdraudēta

Bankas Covid-19 izraisīto krīzi pārdzīvos pietiekami labi, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.
“Pandēmijas ietekmes monitorings tieši uz banku sektoru ir viena no mūsu prioritātēm. Pilnus pagājušā gada finanšu rezultātus bankas publicēs vēlāk. Mums ir zināmi operatīvie dati. Jāsaka, ka tieši otrais pusgads, iespējams, iezīmēs izmaiņas banku bilancēs,” sacīja Purgaile.
Viņa atzina, ka no septembra, kad beidzās banku piemērotais moratorijs kredītu pamatsummas maksājumiem, bankām nācās sākt atzīt problemātiskos kredītus.
“Šis gads kādai no bankām varētu būt ar mīnusiem tāpēc, ka ir šie piesardzīgie, proaktīvie soļi uzkrājumu veidošanā un stiprināšanā. [..] Covid skartās nozares banku portfeļos ir salīdzinoši nedaudz. Un arī ekonomika nav tik ļoti skarta, cik bija prognozēts,” norādīja FKTK priekšsēdētāja.
“Mēs apstiprinājām pilnīgi jaunus noteikumus, kas bankām ir jāievēro klientu izpētes veikšanā, un tas noteikti atvieglos šobrīd situāciju, lai bankas varētu ieviest riskos balstītu pieeju un administratīvais slogs un birokrātija bankās būtu daudz, daudz mazāka,” sacīja Purgaile.
Viņa uzsvēra, ka Covid-19 skartās ekonomikas nozares banku kredītportfeļos veido salīdzinoši nelielu daļu: “Mēs esam pietiekami optimistiski šobrīd, ka bankas arī šo krīzi pārdzīvos pietiekami labi.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk