FKTK: Latvijas bankām ir īstais brīdis sākt domāt par jaunu biznesa stratēģiju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš intervijā Latvijas Radio atklāja, ka komisija vēlas rosināt banku īpašniekus un vadītājus pārskatīt biznesa plānus.
“No pelnītspējas viedokļa Latvijā strādājošās bankas šobrīd ir labā situācijā, tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai tās domātu par jaunu biznesa stratēģiju,” uzsver Putniņš, skaidrojot, ka jauna stratēģija bankām nepieciešama gan tādēļ, ka ir mainījusies valsts politika attiecībā uz nerezidentu apkalpošanu Latvijā un nerezidentu noguldījumi aizplūst no valsts, gan demogrāfisko tendenču dēļ.
Viņš uzsver, ka aizvadītajā gadā nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijā ievērojami samazinājies. Putniņš lēš, ka aktīvu kritums varētu būt pat 10%. Un bankām ir jādomā par savu biznesa plānu un biznesa modeļa izmaiņām, kā kompensēt un saglabāt tos aktīvu apjomus un peļņu, kāda līdz šim ir bijusi Latvijas banku sektorā. Savi izaicinājumi esot arī tām bankām, kas apkalpo Latvijas iedzīvotājus, piemēram, iedzīvotāju skaita samazinājums.
“Mēs esam jau uzsākuši to procesu, kas saucas banku stratēģija un biznesa plāna pārskatīšana,” sacīja Putniņš.
FKTK ieplānojis tikties ar katru no bankas vadītājiem, lai stimulētu bankas savlaicīgi domāt par šiem jautājumiem un tikšanās laikā vēlas rosināt banku īpašniekus un vadītājus pārskatīt biznesa plānus un dot FKTK savu redzējumu.
“Mēs centīsimies šo procesu neizlaist no rokām, jo tomēr ir svarīgi saprast gan banku attīstības virzienus, gan arī, protams, riskus, kādi varētu parādīties, un kā bankas ar tiem tiks galā”, skaidroja FKTK vadītājs.
FKTK apskats liecina, ka situācija banku finanšu drošības jomā vērtējama kā stabila. Ar peļņu strādāja visas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles (kopumā 96% no banku sektora aktīviem). Pērn būtiski pieaudzis jaunās kreditēšanas apmērs gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegti kredīti par trešdaļu vairāk nekā 2015. gadā. Komisija prognozē, ka šī tendence saglabāsies arī šogad. Lai arī pērn kopējais noguldījumu apmērs bankās samazinājās par 1.9 miljardiem eiro, iekšzemes klientu noguldījumi ir pieauguši par 1.4 miljardiem eiro jeb 12.6%.
Foto:mrganso/https://pixabay.com/en/users/mrganso-607585/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk