• Tweet

Meklējot iespējas atrast papildu finansējumu, var domāt ne tikai par nodokļu celšanu, bet arī par finansējuma samazināšanu jomās, kuras pašlaik saņem procentuāli lielāku finansējumu nekā vidēji citās valstīs, piemēram, izglītības un kultūras jomās, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā darba grupa piedāvājusi vairākus variantus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Neraugoties uz to, valdošās koalīcijas partneri vēl nav gatavi viennozīmīgi atbalstīt kādu no tiem un diskusijas turpināsies vēl nākamnedēļ.

Kā intervijā Latvijas Radio pauda Platais, Latvijā nav pietiekami daudz naudas veselības aprūpei un tā būs valdības politiskā izšķiršanās, kur rast finansējumu.

Runājot par to, kurš būtu labāks variants – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana vai fiksētais ikmēneša maksājums, Platais norādīja, ka PVN ir “zināms regresīvs solis”, jo no tā mazāk cieš pārtikuši cilvēki un to vairāk izjūt nabadzīgākie un vidusslāņa pārstāvji.

Viņš gan atzina, ka valdībai nevajadzētu tikai skatīties uz nodokļu celšanu, bet arī finansējuma samazināšanu nozares, kuras Latvijā pārfinansē – izglītībā un kultūrā.

Lai arī izglītības un kultūras nozares vairākkārt norādījušas, ka tām nav pietiekama finansējuma, tomēr pastāv efektivitātes paaugstināšanas iespējas.

“Protams, būs cilvēki, kas teiks, ka mums tā lauku skola svarīga, lai gan tajā darbinieku skaits ir tuvu skolēnu skaitam, bet – vai transporta problēmu nevar atrisināt un jāturas pie tās skolas, ” vaicāja Platais.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas nākamtrešdien, 14. jūnijā, varētu vienoties par papildu naudas avotu veselības aprūpei.

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa lemšanai koalīcijā virzīs divus obligātās veselības apdrošināšanas variantus – 20 eiro obligātā maksājuma ieviešanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu par 1%, lai to novirzītu medicīnai.

Foto: Prezidenta kanceleja