• Tweet

Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018. gadā, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018. gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%. Savukārt 2020. gadā tiek prognozēta izaugsme 3% apmērā. Pēc FM aprēķiniem, Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018. gadā ir sasniegusi maksimumu, un tālākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.

Atbilstoši FM novērtējumam 2019. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019. gadam. Savukārt vidējā termiņā saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā nedrīkst pārsniegt 0,4% no IKP, 2021. gadā 0,2% no IKP un 2022. gadā 0,3% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020. un 2021. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020. un 2021. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,04% un -0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022. gadā – pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā.

Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.

Foto: Unplash