• Tweet

Budžeta un finanšu komisija šo pirmdien konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru plānots izskatīt Saeimas sēdē 25. oktobrī. Neraugoties uz finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) solījumiem, ka satraukumam par pārlieku pieaugošiem budžeta izdevumiem nav pamata, budžets saskāries ar asu kritiku. Iebildes pret esošo budžetu ir gan arodbiedrībām, gan opozīcijas pārstāvjiem. Arī Fiskālās disciplīnas padomi satrauc tas, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība palielinājusi tēriņus, nedomājot par uzkrājuma veidošanu.

Lai arī valdība turpina aizstāvēt 2018. gada valsts budžetu, dēvējot to par stabilu un uz izaugsmi vērstu, nepamet sajūta, ka tas ir samocīts un nav vērsts uz valsts attīstību.

Ne velti Fiskālās disciplīnas padome ir nobažījusies par nodokļu reformas ietekmi uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem. Kā pauž padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, reformas realizācijā nav pietiekami izvērtēts, cik liels finansējums valstij ir vajadzīgs ilgākā laika posmā. “Tā kā reforma ir ļoti plaša, padomes aprēķini neliecina, ka nodokļu ieņēmumu līmenis varētu celties līdz valdības deklarācijā nospraustajiem 33% no iekšzemes kopprodukta,” skarbs ir J.Platais.

Ventspils mērs Aivars Lembergs bija viens no pirmajiem, kas izmaiņām iebildis. Sašutumu raisījis tas, ka nodokļu izmaiņas skatītas atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta paketes.

“Kurš plāno savus izdevumus, neprognozējot ieņēmumus?” retoriski vaicā Lembergs, norādot, ka neskatot šos jautājumus kopā, veidojas iztrūkums.

“Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug par 4%, fiskālai telpai vajadzētu būt papildus 400 miljoni eiro, bet ir 80 miljoni. 300 miljoni ir pazuduši,” klāstīja Ventspils mērs, norādot, ka ar 80 miljoniem eiro ir “moku stāsts”, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Viņš uzsver, ka nodokļi iet roku rokā ar budžeta izdevumu iespējām. “Ja vienu skata jūlijā, otru septembrī, tad ir liels risks nesavilkt galus kopā,” norāda Ventspils mērs.

Izmaiņas nodokļu reformas sakarā piesardzīgi vērtē arī deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība): “Jūs esat pieņēmuši lēmumu palielināt minimālo mēnešalgu no 380 uz 430 eiro, bet tagad mēs saņemam uzņēmēju bažas no reģioniem, ka tas radīs apstākļus, ka uzņēmumiem diemžēl var nākties bankrotēt, jo šis pieaugums ir pārāk straujš,” bažīgs ir Viļums.

Līdzīgu viedokli pauž arī opozīcijas partija “No sirds Latvijai”. “Valdība nepiedāvā vērā ņemamu uzblīdušā valsts pārvaldes aparāta reformu, bet mūsu uzņēmēji – nodokļu maksātāji jau sen nevar atļauties uzturēt šo lielo un neefektīvo valsts pārvaldi. Katru gadu mums vēsta par veiktajiem optimizācijas – budžeta pārskatīšanas pasākumiem, un katru gadu Valsts kontrole atrod lielākus un lielākus tēriņus apšaubāmām prēmijām valsts pārvaldes struktūrās. Valdība veido budžetu, gadu no gada ignorējot maksājumus, par kuriem jau ir izveidojušies parādi,” balsojot pret budžeta nodošanu Saeimai sacīja deputāte Silvija Šimfa.

No vienas puses valsts budžetā iestrādāts nepietiekams finansējums vairāku desmitu miljonu eiro apmērā vairākām programmām, piemēram, izdevumu segšanai pasažieru pārvadājumiem, par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, par ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas ierīču iegādes izdevumiem, bet no otras – pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti jauni, bet nepārdomāti likumi.

Tā, piemēram, Veselības finansēšanas likumā svītrotas konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu, neraugoties uz to, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mediķu arodbiedrības šim likumam pauda atbalstu. Tāpat Latvijā izveidots sociālo uzņēmumu likums, taču iesaistītie pauž bažas par iecerēto nosacījumu, ka visa peļņa būtu jāatvēl sociāli nozīmīgiem mērķiem. Neizpratni raisa arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modelis, kas paredz, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Līdzīgas bažas rada vairāki jaunpieņemtie likumi un to grozījumi, taču pašlaik rodas iespaids, ka valdības uzdevums ir “izstumt” šos likumus caur Saeimu bez lielām diskusijām. Skatoties uz kārtējo valsts budžetu, neviļus nepamet sajūta, ka valsts amatpersonu zemapziņā dziļi iesēdusies vēlme pārskatīt nodokļu sistēmu, papildu līdzekļus iegūstot uz nodokļu rēķina. Taču, vai tās ir pārmaiņas, kuras gaida tauta? Un, ja nē – kurš uzņemsies par to atbildību?

Līdz mēneša beigām deputāti var iesniegt priekšlikumus, bet valsts budžetu, to pavadošos 28 likumprojektus, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru galīgajā lasījumā plānots skatīt 22. novembrī.

Valsts budžeta projekta paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” un likumprojekts “Par valsts budžetu 2018. gadam”.

Pirmajā lasījumā to plānots izskatīt Saeimā 25. un 26. oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā – 22. un 23. novembrī.

Foto: Saeimas kanceleja