• Tweet

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu, norādot, ka celt vajadzētu ne vairāk par 10 eiro.

Kā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina Reizniece – Ozola, patlaban produktivitāte Latvijā aug lēnāk nekā alga. Turklāt pēc minimālās algas celšanas iepriekš novērots, ka pieaug nepilna laika strādājošo skaits, it īpaši lauku reģionos.

“Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši – vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku,” norādīja ministre.

Viņa piebilda, ka Labklājības ministrijas ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro ir uzskatāms par strauju pieaugumu, un tas nav atbalstāms.

“Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro,” sacīja Reizniece-Ozola.

Jau vēstīts, ka trešdien aizsākās diskusijas par minimālās algas palielināšanu, lai gan iepriekš bija izskanējusi iecere, ka katru gadu minimālā alga varētu kāp un sekojoši pielikums būtu lielāks, lielāka daļa tomēr iestājusies par 10 eiro palielinājumu.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, atsaucoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un labklājības ministra Jāņa Reira (V) nesen pausto, norādīja, ka drīzāk atbalsta 20 eiro palielinājumu.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka pašreizējā situācijā atbalstāmāka ir nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro, ka ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, citādi pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.

Kā zināms, no šī gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 370 eiro.

Foto: Valsts kanceleja