Feldmans: Jautājums par PVN samazināšanu energoresursiem nevar tikt pieņemts, apejot valdību
Nav iespējams Saeimai samazināt PVN energoresursiem, apejot valdību, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
Saeimas opozīcijā strādājošās partijas jau kopš aizvadītā gada septembra centušās panākt, lai Saeima, grozot likumu, samazinātu PVN likmi energoresursiem. Koalīcija līdz šim šos priekšlikumus vienbalsīgi noraidījusi. Konservatīvo valdes loceklis Krišjānis Feldmans skaidro, ka koalīcija šādi balsojusi, jo PVN samazināšana, kas ir fiskāli jutīgs jautājums, nav realizējama, apejot valdību: “Priekšlikumi par PVN likmju grozīšanu vienmēr nāk no valdības, un tur ir jābūt nopietniem aprēķiniem un Finanšu ministrijas akceptam. Mēs visi esam parakstījuši līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu, un valdībā ir jābūt konsensusam par jebkuriem fiskāliem izdevumiem. Tas, protams, ir politisks dokuments, bet tādi ir, un koalīcijas partijas pie tā pieturas. Opozīcijas partijas šo dokumentu nav parakstījušas, bet, kad lēmējvara iejaucas izpildvaras lietās, to dēvē par parlamentāro negadījumu.”
Savukārt runājot par virzīto ideju par to, lai ALTUM jau ar šī gada pavasari sāktu atbalstīt saules paneļu uzstādīšanu, viņš norādīja, ka vidēji, lai uzstādītu saules paneļu sistēmu, jāmaksā pieci līdz seši tūkstoši eiro.
“Jautājums par šī projekta atmaksāšanos – tas ir atkarīgs no tā, cik mājsaimniecība patērē elektrību, jo ir mājsaimniecības, kas patērē ļoti maz (200 kWh), un ir tādas, kas tērē tūkstoti kilovatstundu. Atpelnīšana saistīta arī ar izvēlēto apkures risinājumu. Ir, kas izvēlējušies siltumsūkni, kas patērē daudz elektrības. Tiem patēriņš ir nenormāls, esmu redzējis elektrības rēķinu par 400 eiro. Ja mājsaimniecībai pie mēreniem tarifiem ir mazais patēriņš, ieguldījumi atmaksāsies 10 gados, ja patēriņš ir lielāks, tas būs stipri ātrāk – piecos gados. Turklāt neizmantoto elektrību var atdot elektropārvades tīklā. Par to gan nemaksā, bet to var bez maksas paņemt atpakaļ no tīkla, kad nav pietiekami daudz saules. Vienīgais, kas jāmaksā, ir pārvades komponente. To nodrošinošus likuma grozījumus Saeima veica 2021. gadā. Un šī programma neinteresēs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuri patērē maz elektroenerģijas. Tas interesēs mājas ar autonomām apkures sistēmām,” uzsvēra politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk