• Tweet

Ekstrēmos sportus ne velti sauc par ekstrēmajiem, kas apzīmē to, ka tiem ir daudz vairāk bīstamu aspektu kā klasiskajos sporta veidos. Šajos sportos ir vairāk iespēju savainoties nekā, piemēram, skriešanā, kas var kavēt vai vispār aizslēgt ceļu uz panākumiem. Greentrials aicina jauniešu būt uzmanīgiem, piesardzīgiem, pareizi novērtēt savas spējas un lietot aizsardzības līdzekļus, lai maksimāli izvairītos no traumām.

Viens no bīstamākajiem un traumatiskākajiem ir BMX Freestyle, kur braucēji izpilda trikus lielā lidojumā.

Baltijā viens no labākajiem BMX Freestyle braucējiem Andris Dembovskis stāsta: „Šajā sportā augstums un ātrums rada potenciālas briesmas katrā trikā. BMX’ā ir vairāk jāizjūt tas ko tu dari pirms lēciena, jo triku izpilde sākas jau braucot uz tramplīna. Mazas neprecizitātes var radīt kritienu piezemējoties, vai smagāku kritienu nemaz nepiezemējoties. Esmu guvis daudz traumu, bet tās mani nav apstādinājušas darīt to ,kas man patīk! Esmu lauzis kāju, pārsitis vēdera sienu, vairākkārtīgi izmežģījis potītes, izsitis celi, plecu, lauzis pirkstus, guvis smadzeņu satricinājumu un daudz nobrāzumu un zilumu. Daudzus trikus mācījos uz „dirtiem”, jeb smilšu tramplīniem un speciālā švamju kastē, kur var mazāk sasisties. Tāpat lietoju kāju sargus, ceļu sargus, potīšu sargus, cimdiņus, ķiveri un katru reizi vērtēju vai esmu gatavs tagad izpildīt konkrēto triku.”

Baltijā labākais BMX flatland braucējs Dāvis Dudelis stāsta: „BMX Flatland var noteikti ieskaitīt ekstrēmo sportu kategorijā, jo neskatoties uz to, ka netiek izmantotas skeitparku konstrukcijas, tramplīni un citi objekti, tomēr treniņu procesā kritieni ir daudz. Salīdzinājumā ar citām BMX disciplīnām, flatland braucējiem tas nav tik bīstams, jo triku izpildīšanā nav liela augstuma un ātruma faktori. Kritieni un traumas ir biežas, tomēr mazas un nenopietnas. Biežākās traumas sevī ietver sasistas delnas, elkoņus, ceļus, potītes, pēdas.

Pirmkārt, lai izvairītos no šīm traumām pirms katra treniņa ir rūpīgi jāiesildās, jo pēc pieredzes varu teikt, ka iesildoties šo traumu iespējamība samazinās daudzkārtīgi. Otrkārt, mācoties kādu konkrētu triku ir jāsaprot kā kritiena gadījumā rīkoties, piemēram , pārlēkt pāri stūrei uz kājām, lai neaizķertos un nesatraumētos. Treškārt, lai izvairītos no nobrāzumiem uz potītēm, ceļiem un elkoņiem ir jālieto aizsargi. Potītes un pēdas ļoti saudzē kvalitatīvi apavi ar cietu zoli un augstu malu, kas nosedz potīti. Pats svarīgākais ir trenēties pakāpeniski un nebūt pārgalvīgam.”

Divkārtējs Baltijas čempions Mototriālā Andris Grīnfelds stāsta: „No traumām izvairos pavisam vienkārši – vienmēr lietoju ķiveri, zābakus un ceļus sargus un cimdiņus bez kuriem man pat nepatīk kāpt uz motocikla, bet mēģinot tiešām bīstamas trikus, man ir arī muguras sargs un palīgs, kurš pietur motociklu . Protams, visu daru arī ar apdomu, jo Triālā bīstamību var paredzēt, ja ir bīstama vieta es pirms tam arī apdomāju ko darīt neveiksmes gadījumā. Kritiena gadījumā jau zinu kur lekt nost no motocikla un kā izvairīties no motocikla uzkrišanas virsū. Tāpēc iesaku visiem, ja gribas darīt ekstrēmas lietas, pirms tam apdomāt iespējamās sekas un rezerves variantu, ko darīt ja kaut kas neizdodas.”

Ekstrēmajos sportos traumas ir gandrīz neizbēgamas, taču to iespējamību vari daudzkārt samazināt. Trenējies pareizi, esi piesardzīgs un vienmēr nodrošinies ar kādu rezerves variantu un aizsargu!

Esiet droši, spēcīgi un traki, taču atceraties – Tu neesi supervaronis, bet cilvēks!