ES stiprina pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem
Vakar, 14. oktobrī Luksemburgā, finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē, informē LR Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā.
Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta informācija par kontu bilancēm un ienākumiem no finanšu aktīvu tirdzniecības.
Sanāksmes ietvaros vēstniece I. Juhansone Latvijas vārdā parakstīja ES-Šveices vienošanos par sadarbību cīņā ar izvairīšanos no nodokļu samaksas un krāpniecību. Kopējais paziņojums paredz, ka Šveice likvidēs piecus īpašos nodokļu režīmus, savukārt ES dalībvalstis atcels pretpasākumus dalībvalstīs, kuras tādus ir ieviesušas.
Investīcijas ekonomikas izaugsmē
Padomes laikā ministri apstiprināja secinājumus par investīcijas atbalstošiem pasākumiem. Padome savos secinājumos uzsver investīciju vides uzlabošanas nozīmīgo lomu, lai veicinātu publisko un privāto investīciju ieguldījumu ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Ministri uzsvēra nepieciešamību izveidot inovatīvus finanšu un institucionālos risinājumus, kas ļautu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas ietekmi tālāku investīciju veicināšanā.
Enerģijas nodokļu reforma
Padomes ietvaros dalībvalstis apmainījās ar viedokļiem par risinājumiem sarunās par enerģijas produktu un elektrības nodokļu pārskatu. Jaunais direktīvas priekšlikums paredz enerģijas nodokļus aprēķināt atbilstoši to ražošanā iztērēto CO2 emisiju apmēriem, nevis vadoties pēc patēriņa apmēra. Šādā veidā ir iecerēts veicināt energoefektivitāti, kā arī videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Pagaidām dalībvalstu viedokļi ir pārāk atšķirīgi šajā jautājumā, tādēļ kompromisa atrašanai būs nepieciešams vēl nedaudz laika.
Virzība uz lielāku banku atbildību par savu darbību
Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto to tiesību aktu izstrādē, kas noteiks banku iemaksu apmērus Noregulējuma fondā. ES banku Noregulējuma fonds tika izveidots pēc banku atveseļošanas un noregulējuma režīma direktīvas un Vienota noregulējuma mehānisma regulas pieņemšanas. Pilnā apmērā jaunie banku glābšanas mehānismi sāks darboties no 2016. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālāk