ES stiprina pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem
Vakar, 14. oktobrī Luksemburgā, finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē, informē LR Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā.
Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta informācija par kontu bilancēm un ienākumiem no finanšu aktīvu tirdzniecības.
Sanāksmes ietvaros vēstniece I. Juhansone Latvijas vārdā parakstīja ES-Šveices vienošanos par sadarbību cīņā ar izvairīšanos no nodokļu samaksas un krāpniecību. Kopējais paziņojums paredz, ka Šveice likvidēs piecus īpašos nodokļu režīmus, savukārt ES dalībvalstis atcels pretpasākumus dalībvalstīs, kuras tādus ir ieviesušas.
Investīcijas ekonomikas izaugsmē
Padomes laikā ministri apstiprināja secinājumus par investīcijas atbalstošiem pasākumiem. Padome savos secinājumos uzsver investīciju vides uzlabošanas nozīmīgo lomu, lai veicinātu publisko un privāto investīciju ieguldījumu ES konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Ministri uzsvēra nepieciešamību izveidot inovatīvus finanšu un institucionālos risinājumus, kas ļautu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas ietekmi tālāku investīciju veicināšanā.
Enerģijas nodokļu reforma
Padomes ietvaros dalībvalstis apmainījās ar viedokļiem par risinājumiem sarunās par enerģijas produktu un elektrības nodokļu pārskatu. Jaunais direktīvas priekšlikums paredz enerģijas nodokļus aprēķināt atbilstoši to ražošanā iztērēto CO2 emisiju apmēriem, nevis vadoties pēc patēriņa apmēra. Šādā veidā ir iecerēts veicināt energoefektivitāti, kā arī videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Pagaidām dalībvalstu viedokļi ir pārāk atšķirīgi šajā jautājumā, tādēļ kompromisa atrašanai būs nepieciešams vēl nedaudz laika.
Virzība uz lielāku banku atbildību par savu darbību
Eiropas Komisija informēja ministrus par paveikto to tiesību aktu izstrādē, kas noteiks banku iemaksu apmērus Noregulējuma fondā. ES banku Noregulējuma fonds tika izveidots pēc banku atveseļošanas un noregulējuma režīma direktīvas un Vienota noregulējuma mehānisma regulas pieņemšanas. Pilnā apmērā jaunie banku glābšanas mehānismi sāks darboties no 2016. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālāk