ES lauksaimniecības ministri vienojas par atbalsta pasākumu ieviešanu lauksaimniekiem
Piektdien, 5. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē Briselē, kurā dalībvalstu ministri sprieda par rīcību lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas ieviestajām sankcijām, aizliedzot pārtikas produktu importu no ES, informē Zemkopības ministrija.
Visu dalībvalstu lauksaimniecības ministriem bija vienots viedoklis, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas sankciju ieviešanas. Taču Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija vienojās par kopīgu prasību konkrētiem atbalsta pasākumiem piena nozarei. Lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ka atbalsta pasākumi un to apjoms ir jāsaista ar to, cik stipri attiecīgā nozare un konkrētās valsts ekonomika ir cietusi no Krievijas sankcijām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs diskusijās norādīja, ka ES lauksaimniecības budžets nevar būt vienīgais finansējuma avots atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem krīzes situācijā pēc Krievijas sankciju ieviešanas.
„Eiropas Savienības mērķtiecīgs atbalsts ir jāparedz to valstu lauksaimniekiem, kuri visvairāk ir cietuši no Krievijas ekonomiskajām sankcijām. Baltijas valstu, Polijas un Somijas uzstājīgu prasību rezultātā ir iedarbināti papildu instrumenti intervencē, pagarinot intervences periodu līdz 2014. gada beigām. Savukārt privātās uzglabāšanas periods tiks pagarināts līdz 2014. gada beigām, un papildus tiks atvērta iespēja saņemt atbalstu par siera un biezpiena uzglabāšanu. Tā rezultātā vairāk nekā pusi no privātās uzglabāšanas izdevumiem varēs kompensēt no ES līdzekļiem,” skaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Latvija arī uzskata, ka pēc Krievijas sankciju ieviešanas ir nepieciešams vēl aktīvāk strādāt pie pārtikas produktu eksporta veicināšanas citu – trešo – valstu tirgos, kam arī ir jāparedz īpaši ES atbalsta pasākumi, jo tas palīdzētu lauksaimniekiem un pārstrādātājiem ātrāk pārvarēt Krievijas sankciju radītās negatīvās sekas. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs sēdē uzsvēra, ka šiem pasākumiem 2014. gada finansējums tiks dubultots.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk
