• Tweet

Trešdien, 16. novembrī, deputāti ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju, Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu apsprieda tūlītējās un vidēja termiņa vajadzības labākai ES ekonomikas pārvaldībai.

Vairums Eiropas Parlamenta politisko grupu līderu brīdināja, ka jebkuras izmaiņas ES līgumā jāveic atklātā veidā, iesaistot gan valstu parlamentus, gan Eiropas Parlamentu. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt demokrātisku leģitimitāti, viņi uzsvēra.

H.van Rompejs norādīja, ka diskusija par divu līmeņu Eiropu ir pārspīlēta. „Ir laiks mazināt dramatismu,” viņš teica. „Tomēr jāsaprot, ka izņēmumi attiecas uz dalībvalstīm, kas ir ārpus eiro zonas, nevis otrādi.”

„Stingrāka ekonomikas pārvaldība tagad ir veselā saprāta jautājums, nevis Eiropas atbalstītāju sapņi,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. „Šī krīze mums ir iemācījusi, ka esam savstarpēji atkarīgi un tādēļ mums problēmas jārisina kopā.”

Ž.K. Junkers norādīja, ka ekonomiskajam semestrim (ekonomiskās koordinācijas sistēmai) jākļūst politiskākam un mazāk tehniskam. Viņš piebilda, ka ES ekonomikas politikas koordinācija nevar palikt finanšu ministru rokās.

„Van Rompejam tagad jāstrādā daudz ātrāk,” teica Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols (Francija). „Kad sācies ugunsgrēks, to jācenšas pēc iespējas ātrāk nodzēst, nevis jāanalizē situācija.” Attiecībā uz dažādu ātrumu Eiropu viņš aicināja iekļaut tās dalībvalstis, kas tuvākajā nākotnē plāno pievienoties eirozonai un kopā ar tām pastiprināt ekonomikas pārvaldību.

„Itālijai un Grieķijai vajadzīgas investīcijas un izaugsme,” apgalvoja Mārtins Šulcs (Sociālisti un demokrāti, Vācija). „Šorīt mums būtu jāapspriež šis jautājums. Šīs valstis ir kļuvušas par upuriem ne tikai pārmērīgām parādsaistībām, bet arī spekulācijai.” Reaģējot uz H. van Rompeja teikto, viņš teica: “Eiropas Parlaments nav ideju laboratorija, bet gan risinājumu avots, ko pierāda sešu ekonomikas pārvaldības tiesību aktu pieņemšana, noteikumi par īsās pozīcijas pārdošanu u.c.”

Gijs Verhofstads (Liberāļu grupa, Beļģija) apšaubīja Francijas un Vācijas metodes ilgtspējību. „Ir vajadzīga globāla pieeja, ar Komisiju priekšgalā,” viņš teica. „Ir nepieciešama ekonomikas un fiskālā savienība. Šī ir vienīgā iespēja, kā izbeigt krīzi, un to pat ir atzinuši paši Angelas Merkeles ekonomikas padomdevēji.”

Zaļo/ALE priekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits (Vācija) uzsvēra, ka ir vajadzīga Eiropas investīciju stratēģija. „Dalībvalstis vairs nespēj veikt vajadzīgos ieguldījumus vienas pašas. Vajadzīgas eiroobligācijas un Merkeles padomdevēju sniegtais atzinums par parādu savstarpējību,” viņš piebilda.

Jans Zahradils (Konservatīvie un reformisti, Čehijas Republika) pauda nožēlu par to, ka plenārsēdes debatēs ideoloģija ir ņēmusi virsroku pār ekonomisko domāšanu. Viņš arī brīdināja, ka līguma mainīšanas gadījumā dažas dalībvalstis vēlēsies vest sarunas un prasīs zināmas privilēģijas.

„Kā jāsamilzt krīzei, lai jūs saprastu, kas ir vajadzīgs?” jautāja Lotārs Biskijs (Kreiso grupa). „Cilvēki vēlas sociālo vienlīdzību un mazāku netaisnību nodokļu jomā. Ir nepieciešama taisnīgāka sloga sadale veicamajās reformās,” viņš skaidroja.

Naidžels Faridžs („Brīvības un demokrātijas Eiropa”, Lielbritānija) sūdzējās par vāciešu dominanci, norādot, ka ES tika izveidota tieši tās novēršanai. „Es nevēlos, lai pār mani valdītu Vācija,” viņš piebilda.

Avots: nra.lv