• Tweet

Pirms gada trauksmes zvanus sita Vācijas un Lielbritānijas varas iestādes, jo pēkšņi uzliesmojusī saslimstība ar masalām iedzīvotājus dzina panikā.

Pirms pāris gadu desmitiem nepatiesa pētījuma rezultātā daudzas ģimenes Lielbritānija atteicās savus bērnus vakcinēt pret masalām, taču no pagājušā gada ģimenes ar bērniem stāv rindā, lai šo vakcīnu dabūtu gan bērni, gan savulaik nevakcinētie pieaugušie.

Pētījums, kurā Endrū Veikfīlds apgalvoja, ka no pretmasalu potes var saslimst ar autismu, tika atzīst par apzinātu faktu falsifikāciju. Lai gan Latvijā vakcinācijas rādītāji pret masalām ir salīdzinoši augsti, šogad jau reģistrēts rekordliels saslimšanas gadījumu skaits ar masalām.

Atsauca pētījumu

Pēc prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet publicētā raksta par MMR vakcīnas (pret masalām, masaliņām un cūciņām) saistību ar autisma attīstību bērniem, ko plaši Lielbritānijā citēja visi masu mediji deviņdesmito gadu sākumā, daudzi vecāki atteicās bērnus vakcinēt. 2010. gadā žurnāls pilnībā atsauca šo publikāciju, jo, izrādījās, zinātnieks falsificējis pētījuma rezultātus (vienkāršoti runājot, pētījis bērnu attīstību, kuriem jau pirms vakcinēšanas bija attīstības traucējumi). Cits prestižs žurnāls British Journal of Medicine izpētīja, ka vakcīnas sasaiste ar autismu bijusi balstīta nevis uz pētnieka kļūdu, bet gan apzinātu krāpšanu. Britu imunizācijas eksperte Mērija Remsija norāda: kļūdaini ir domāt, ka masalas ir viegla saslimšana, un kļūdaini ir to salīdzināt ar vējbakām. Masalām var būt nopietnas komplikācijas, piemēram, dzirdes zaudēšana, epilepsijas lēkmes, redzes pro-blēmas un citas. Īpaši bīstama saslimšana ar masalām ir grūtniecēm, tā var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

Saslimuši pieaugušie

Vēl pagājušajā gadā Latvijā nebija reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām, taču, mazinoties kopējai imunitātei (samazinās vakcinēto iedzīvotāju skaits) pret kādu infekcijas slimību, tai ir tendence sākt strauju izplatību. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate norāda, ka masalu uzliesmojums, kas pašlaik skar Latviju (pēc ekspertu domām, tas ir uzliesmojums, lai arī reģistrēti tikai astoņi gadījumi), nāk no Eiropas. Ar masalām saslimis viens bērns, kuram vēl nebija pienācis vakcinācijas laiks, pārējie saslimušie ir pieaugušie, no kuriem divi bijuši potēti pret masalām (SPKC skaidro, ka te ir jautājums, vai saņēmuši abas potes). Masveida vakcinācija pret masalām Latvijā uzsākta 1968. gadā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, raksturojot situāciju, norāda: saslimstība ar masalām Latvijā, uzturot augstus vakcinācijas rādītājus, bija samazinājusies līdz atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, līdz ar to, pastāvot labam vakcinācijas līmenim un kontroles pasākumiem vīrusa ievešanas gadījumā, vīrusa izplatības risks nav bijis liels. «Mēs turpinām sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un organizēt nepieciešamos pasākumus katrā gadījumā, kad pastāv aizdomas par masalām,» uzsver J. Perevoščikovs.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, 2013. gadā masalu gadījumi tika reģistrēti 36 Eiropas reģiona valstīs, kopā reģistrēti 31 617 gadījumi. Vislielākais gadījumu skaits tika reģistrēts Gruzijā (7830 gadījumi) un Turcijā (7404), no Eiropas Savienības valstīm Nīderlandē (2499), Itālijā (2216), Lielbritānijā (1900), Vācijā (1773) un Rumānijā (1074). Šie dati liecina, ka, palielinoties nevakcinēto iedzīvotāju skaitam, saslimšana ar masalām var izraisīt nopietnus uzliesmojumus Eiropas valstīs ar ļoti lielu saslimušo skaitu.

Aicina atrast pošu pases

Epidemiologi norāda, ka masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, no kuras pasargā vienīgi vakcinācija, un, lai infekcijas izplatība nesasniegtu epidēmijas līmeni, aicina iedzīvotājus potēšanas pasēs vai pie sava ģimenes ārsta pārliecināties par savu bērnu un savu vakcinācijas statusu pret masalām. Saslimšana ar masalām apdraud tos iedzīvotājus, kuri nav vakcinējušies vai bērnībā nav pārslimojuši masalas, jo, saskaroties ar vīrusu, gandrīz visi neimūnie cilvēki saslimst.

SPKC informē, ka pirmo poti bērns saņem 12 – 15 mēnešu vecumā un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērnus potē ar kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Bērnu skaits, kuri 2013. gadā saņēmuši pirmo poti pret masalām, salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājies par četriem procentiem un bija 95,7 procenti. «Pieaugušos, kuri nav vakcinējušies vai nav izslimojuši masalas, aicinām doties uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta un pārrunāt vakcinācijas iespējamību,» saka I. Šmate.

Izplatās ar gaisa pilieniem

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalu vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, klepojot vai šķaudot. Vīrusus saturoši pilieni var palikt gaisā vairākas stundas, bet uz virsmām līdz divām stundām. Saslimušais ir bīstams apkārtējiem neilgi pirms slimības simptomu parādīšanās un līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Aprēķināts, ka viens saslimušais ar masalām var inficēt astoņas līdz 15 personas.

Masalu simptomi parasti parādās 10. līdz 12. dienā pēc inficēšanās, tie sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, ķermeņa temperatūra var sasniegt pat 40 grādus, parādās sarkani izsitumi – sākotnēji uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Uz smaganām un vaigu iekšpuses var parādīties mazi balti plankumiņi.