Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits Latvijā sasniedz 10 000

Latvijā ārkārtīgi straujiem soļiem turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, lielākoties izmantojot saules paneļus. Šonedēļ kopējais AS “Sadales tīkls” pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 10 000, to kopējai jaudai sasniedzot 80 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu aptuveni 10% no kopējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.
2022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībā Latvijā, īpaši ievērojami ir mikroģenerācijas attīstības tempi. 2021. gada nogalē “Sadales tīklam” bija pieslēgti apmēram 2000 mikroģeneratori – pašlaik to ir jau piecas reizes vairāk. Attiecīgi, šogad nepilnos 10 mēnešos mikroģeneratoru kopskaits pieaudzis par 8000.
“Baltijas valstu vidū daudzus gadus esam bijuši iedzinējos AER attīstībā, taču šogad jau pirmajā pusgadā tieši mikroģenerācijas attīstības tempos pārspējām Igauniju un turpinām šo straujo kāpumu. Faktiski maratonu esam noskrējuši sprinta distancē. Atslēgvārdi šim sasniegumam ir sadarbība un digitalizēti procesi. Sadarbība starp elektroenerģijas sadales operatoru, klientiem un ministrijām, kas sagatavoja valsts atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, savukārt pilnībā digitalizēts mikroģeneratoru pieslēgšanas process mums ļāva uzņemt nemainīgi ātrus katra jauniesniegtā mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikuma apstrādes tempus,” vērtē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Visaktīvāk elektrību ražo mājsaimniecības Rīgā un Pierīgā
99% “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru ir tieši saules paneļi. Uzņēmuma apkopotie dati rāda, ka vislielākā interese par elektroenerģijas pašražošanu mājsaimniecībā, uzstādot saules paneļus, ir klientiem Rīgā un Pierīgas novados. Lielākais skaits saules enerģijas mikroģeneratoru – apmēram 1020 ar kopējo jaudu aptuveni 8,2 MW – ir uzstādīti Mārupes novadā, kam seko Rīga ar 860 mikroģeneratoriem (kopējā jauda aptuveni 6,9 MW), kā arī Ropažu novads ar 660 (kopējā jauda apmēram 5,6 MW).
Latvijā nerimst arī interese par elektrostaciju attīstību. Šogad augustā “Sadales tīklā” tika saņemts rekordliels elektrostacijas pieslēgšanas pieteikumu skaits – 214, taču šis rekords tika pārspēts jau septembrī ar 274 pieteikumiem. Patlaban “Sadales tīklā” rezervēti jau ap 1100 MW ģenerācijas jaudas nākotnes elektrostacijām, un jau 2023. gada vasarā varētu tikt pabeigti mazāk sarežģītie projekti, kuru kopējā ražošanas jauda varētu sasniegt 200 MW, jūtami palielinot saules ģenerācijas īpatsvaru valsts kopējā energoresursu portfelī.
Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru jeb elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), kā arī elektrostaciju ar jaudu līdz 14,999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam (AS “Augstsprieguma tīkls”).
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk