• Tweet

Šodien Saeimas ārkārtas plenārsēdē atsāksies diskusija par divkārt otrreizējai caurskatīšanai atgriezto tautas nobalsošanas kārtību. Lai gan saskaņā ar Satversmi šāds riņķa dancis var turpināties bezgalīgi ilgi, Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars prognozē, ka, neraugoties uz iznākumu, trešo reizi šis likumprojekts diez vai atgriezīsies parlamenta gaiteņos.

Valsts prezidents Andris Bērziņš jau divas reizes atteicies izsludināt Saeimas sagatavotos grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Viens no galvenajiem strīda jautājumiem skar parakstu daudzumu, kas – par kāda jautājuma nodošanu tautas balsošanai – ir jāsavāc idejas iniciatoriem. Ja līdz šim likumdošana pašiem ieceres virzītājiem paredzēja savākt vien desmit tūkstošus parakstu, tad no 2015. gada parlaments vēlējās noteikt 150 tūkstošu parakstu slieksni. Viens no šīs drastiskās novitātes iemesliem bija referenduma izmantošana a priori caurkritušu vai arī pretvalstisku ideju virzīšanā, kuru nodošana Latvijas referendumam turklāt ir jāapmaksā no valsts budžeta.

Daudzi politologi, eksperti un arī daļa politiķu uzskatīja, ka 150 tūkstošu slieksnis ir pārāk augsts, kā dēļ parlamentā raisījās plašas domstarpības. Nespējot rast par šo jautājumu kompromisu, 26. jūlijā plenārsēdē ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu stingrā novitāte tomēr tika akceptēta. Tikmēr abi opozīcijas spēki savāca 38 deputātu parakstus un vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu grozījumus neizsludināt, pretējā gadījumā draudot ar referenduma rosināšanu.

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka Satversme pieļauj bezgalīgi daudzas viena likumprojekta nodošanas otrreizējai caurskatīšanai, taču Latvijā vēl neesot bijis precedenta, kad kāds Saeimas sagatavots dokuments tiktu trīs reizes atmests atpakaļ.

«Teorētiski, tiklīdz parlaments otrreizējai caurskatīšanai nodotajā dokumentā maina kaut vienu komatu, tā Valsts prezidentam atkal ir tiesības šo dokumentu neizsludināt. Savukārt, ja Saeima dokumenta saturu nemaina, tad prezidentam likums ir jāizsludina, taču šādā gadījumā – līdzīgi kā referendumu kontekstā – ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus un lūgt prezidentam likumu tomēr neizsludināt,» klāstīja eksperts. Neraugoties uz Saeimas turpmāko viedokli par referenduma rosināšanai savācamo parakstu slieksni, E. Pastars atzīst: «Būtu grūti iedomāties, ka šis likumprojekts tiks trešo reizi nodots otrreizējai caurskatīšanai. Tas vairs nebūtu normāli.»

Tikmēr Saeimas kuluāros jau ilgāku laiku rit neformālas sarunas par iespējamo kompromisu. Kā viens no variantiem no partijas Vienotības puses neoficiāli ir izskanējis 75 tūkstošu parakstu slieksnis, tikmēr Zaļo un zemnieku savienība iepriekš minēja 30 tūkstošu slieksni.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte