Eksperts: partiju kampaņas nespridzina
Tikai seši procenti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu izvēli vēlēšanās ietekmē politiskās reklāmas, turpretī 91 procents uzsver, ka reklāma izvēli neietekmē, liecina jaunākais TNS Latvia pētījums.
Reklāmas un politikas eksperti 11. Saeimas vēlēšanu kampaņas uzskata par neveiksmīgām, jo partijām trūkst ne tik daudz naudas, cik ideju, ko piedāvāt vēlētājiem. Vairākums politisko spēku cenšas sevi pārdot ar pagājušo vēlēšanu trikiem.
Visvairāk cietis Zatlers
Lielākā daļa partiju izmanto vecās reklāmas metodes – āra plakātus, bukletus, radio džinglus un TV klipus, samērā maz uzmanības pievēršot internetam un sociālajiem tīkliem. Tehnoloģiju eksperts Artūrs Mednis novērojis, ka partijas mēģina iekarot sociālos tīklus, taču lielākoties neveiksmīgi. «Nav izjūtas, ka kāds spridzinātu, ka būs Obamas stāsts. Sociālajos medijos salīdzinoši veiksmīgs ir Zatlera tvitera konts, bet tikai tāpēc, ka viņam ir vārds un vēsture. Ir arī skumji piemēri, kad draugiem.lv pasākumu sadaļā politiķi izveido vēlēšanas kā pasākumu un ļauj izvēlēties, par ko balsot, un tur piesakās nieka 150 sekotāju. Politika nesākas ar 1000, bet ar 10 000 sekotāju,» saka A. Mednis. Pēc viņa domām, veiksmīgāk virtuālajā vidē darbojas politiķi, kuri sociālajos tīklos sāka rakstīt jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām, turklāt darīja to personiskas intereses dēļ, nevis piespiedu kārtā.
«Kaut arī Zatlers bijis samērā veiksmīgs, no elektorāta, kas atrodas sociālajos medijos, pa olām viņš dabūjis visvairāk. Feisbukā un tviterī ziņas par partijas logotipu, Sprūdža izglītību un citām pretrunām izplatījās nenormālā ātrumā,» saka A. Mednis.
Akcentē stereotipus
Āra reklāmu galvaspilsētā, pēc Neatkarīgās novērojumiem, dominējoši izmanto Vienotība, izceļot premjera kandidātu Valdi Dombrovski. Vai tas ir Rīgas centrs vai mikrorajons – gluži kā tāds supervaronis priekšā ir V. Dombrovskis. Vērojot sabiedrisko transportu, saprotams, kuram politiskajam spēkam rokās Rīgas atslēga – autobusus okupējuši Saskaņas centrs (SC).
Lielākais V. Dombrovska konkurents pilsētas centrā ir Valdis Zatlers, kurš, pēc vairāku ekspertu novērtējuma, nepārprotami vēlas līdzināties Kārlim Ulmanim. «Viņš izskatās šizīgi, bet tas strādā, jo Zatlers velk uz stereotipiem par veco krutumu un tas paņem pensionārus, kas ir galvenais elektorāts. Savukārt Vienotība netērē uz formu, vairāk spiež uz saturu,» saka režisors Aivars Čivželis. Savukārt Aināra Šlesera gājienā partijai piekabināt reformu partijas birku viņš saskata zemisku rīcību. «Pēc šīs formas var noprast, ko partija domā par iedzīvotājiem – ka šeit nav perspektīvas nācijas un vairākums tautas ir muļķi. Tā dara Āfrikas valstis, kurās Adibas tirgo kā Adidas,» uzskata A. Čivželis.
Vecie triki strādā
Pēc politologa Filipa Rajevska novērojumiem, sociālo tīklu reklāma pagaidām vēl nespēj aizstāt televīzijas reklāmu, tāpēc partijas lielākoties pieturas pie vecajām metodēm.
Neredzēts gājiens, pēc politologa domām, ir Vienotības pretkampaņa SC, kas dzirdama Latvijas radio. «Vienotība turpina savu iepriekšējo programmu, arī par zaļajiem ir skaidrs – viņi sevi definē pārliecinoši. Zatlera partijai ir viena cilvēka kampaņa, savukārt nacionālā apvienība savu uzskatu dēļ arī neko jaunu nepiedāvā,» stāsta F. Rajevskis. Pēc viņa domām, partijas apzināti izmanto vecos instrumentus, kas tika likti lietā jau iepriekšējās vēlēšanās, jo šobrīd politiskajiem spēkiem nav, ko sabiedrībai piedāvāt. «Divreiz vienā upē neiekāpsi, bet no reitingu viedokļa redzams, ka atšķirības ar pagājušo vēlēšanu rezultātiem nav radikāli lielas. Visu izšķirs pēdējo dienu reklāmas intensitāte,» saka F. Rajevskis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk