• Tweet

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tendence izvēlēties sev ērtāko un efektīvāko pakalpojuma saņemšanas veidu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un informācijas sabiedrības straujais attīstības temps mudina arī valsts pārvaldi vairs nevilcināties un pārvaldes procesus sakārtot atbilstoši jaunāko tehnoloģiju iespējām.

IKT nozares sasniegumi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā uzskatāmi parāda, ka tās uzņēmumi ir pietiekami nobrieduši, lai tehnoloģiski droši un caurskatāmi īstenotu e-vēlēšanām nepieciešamo platformu izstrādi. “Tehnoloģisku šķēršļu tam nav. Pašlaik ir nepieciešama politiskā izšķiršanās par e-vēlēšanām, kā arī precīzs, sabiedrībai pieņemams un saprotams uzstādījums par to, kā tām būtu jānotiek. Tāpat vajadzīgs sagatavošanās darbs, tai skaitā, pielāgojot normatīvos aktus un veicot sabiedrības izglītošanas pasākumus. Interneta vēlēšanu sistēma jāveido, ievērojot Satversmē un citos likumos nostiprinātos vēlēšanu pamatprincipus – vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas”, uzskata asociācijas vadītāja.

LIKTA norāda, ka izstrādē esošajai e-vēlēšanu koncepcijai ir jārisina trīs būtiski jautājumi: e-vēlēšanu uzticamība un drošums, balsojuma aizklātums un sabiedrības paradumu maiņa.

Jau 2010. gadā Latvijā 47,5% iedzīvotāju un 71,6% interneta lietotāju izmantoja internetbanku pakalpojumus, 31,2% iedzīvotāju izmantoja e-pārvaldes pakalpojumus. Arī 2011.gada Tautas skaitīšanā ievērojama daļa iedzīvotāju izmantoja iespēju “saskaitīties” internetā. Tas norāda, ka iedzīvotāji aktīvi izmanto interneta vides sniegtās iespējas un arī valsts ir gatava tālākai e-pārvaldes attīstībai.

Arī LIKTA valdes loceklis Ģirts Bērziņš uzskata, ka publiski izskanējušie argumenti pret e-vēlēšanām vairāk pauž bailes no jaunā un nezināmā. Kā piemēru efektīvai e-risinājumu izmantošanai viņš min Swedbank, kura aprēķinājusi, ka bez veiksmīgi funkcionējošās internetbankas tai tagad būtu nepieciešamas 5000 filiāles, naudas līdzekļi, kas tiek pārskaitīti, izmantojot elektronisko autorizāciju Latvijā, jau tagad ir mērāmi miljardos latu. Taču, aizstājot klientu apkalpošanas klātienes procesus ar internetbanku, būtisks ir bijis tieši izglītojošais un skaidrojošais darbs par tās izmantošanas priekšrocībām un iedzīvotāju pārliecība par darījumu drošību.

Protams, riski pastāv gan interneta, gan klātienes darījumos, taču elektroniskajos procesos šie riski ir paredzami un tāpēc arī vieglāk pārvaldāmi. Attālināti kārtojot darījumus – vai tā būtu iesnieguma iesniegšana pašvaldībai vai vēlēšanu biļetena aizpildīšana elektroniski – tiek būtiski mazināta cilvēciskā faktora kļūdu ietekme. E-pakalpojumu un tostarp e-vēlēšanu procesā iespējami tikai divi varianti ? vai nu persona procesu veic korekti, vai arī process nenotiek.

LIKTA norāda, ka e-vēlēšanu drošības jautājumi ir elektroniskās identitātes augstākā drošības līmeņa jautājumi, jo skar valsts pārvaldes ietekmi. Elektroniskās identifikācijas karšu (eID) ieviešana ir pirmais solis, lai reāli tuvotos e-vēlēšanām, jo šis dokuments apliecinās personas identitāti interneta vidē. Tas pašlaik ir vienīgais loģiskais autentifikācijas instruments, kas, ievērojot pienācīgu procedūru, nodrošinās nepieciešamo e-identitātes pārbaudi e-vēlēšanās.

Tāpat LIKTA uzsver, ka, ievērojot elektroniskās vides īpatnības, primārs priekšnosacījums e-vēlēšanu ieviešanai ir tehnoloģiskās platformas spēja nodrošināt vēlēšanu aizklātuma principu. “To iespējams panākt, nošķirot e-vēlēšanu platformas turēšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktajām funkcijām – rezultātu apkopošanas. Platforma jāveido pēc principa, kurā interneta vēlēšanu portāls neredz vēlētāja balsojumu, savukārt CVK neredz vēlētāja identitāti,” norāda S.Bāliņa. Taču tajā pašā laikā ir būtiski nodrošināt, ka interneta vēlēšanu sistēma ir lietotājiem ērta un intuitīva. Tai ir jārada pozitīvu lietošanas pieredzi vēlētājam.

Jāuzsver, ka interneta vēlēšanu sistēmas ieviešana neizslēdz tradicionālās balsošanas iespējas, tas ir, balsošanu klātienē ar papīra vēlēšanu zīmēm vispārējā vēlēšanu dienā attiecīgajā iecirknī. Balsošana klātienē ar papīra vēlēšanu zīmēm un balsošana internetā var tikt piedāvāti vēlētājam kā divi alternatīvi nobalsošanas veidi, un vēlētājs ir tiesīgs izvēlēties sev ērtāko.

LIKTA aicina politiķus, pieņemot lēmumu par Latvijas vēlēšanu procesa elektronizāciju, rūpīgi izsvērt visus iespējamos vēlēšanu elektronizācijas veidus un analizēt pasaules pieredzi – tādas iespējas kā elektroniska vēlētāju reģistrācija vai elektroniska balsošana t.s. elektroniskajā balsošanas mašīnā, kas tiek izmantota daudzās valstīs. LIKTA uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir gatavas jebkuram no izvēlētajiem risinājumiem. Turklāt tehnoloģijas nav tās, kas līdz šim ir bremzējušas elektronizācijas procesus Latvijā.

Avots: nra.lv