Eksperti: Rīgā par vidējo algu var nopirkt 45 m² lielu dzīvokli, citos reģionos par 20 m² vairāk
2011.gada pēdējā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss* palielinājies par 1.8 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu Rīgā varēja atļauties iegādāties 45 m² lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties platības ziņā daudz lielāku mājokli nekā galvaspilsētā – pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība sasniedz 57.7 m², Zemgalē 66 m² un Kurzemē 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē – 68.9 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: “Gada laikā SEB Mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 44.4 m² 2010.gada pēdējā ceturksnī līdz 45 m² pērnā gada nogalē. SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtības pieaugumu sekmēja neto darba samaksas palielināšanās par 4.1% (daļēji pieaugums saistīts ar sezonalitāti) un sērijveida dzīvokļu cenu kritums par 3.1%. Savukārt divi pārējie faktori darbojās mājokļu pieejamības mazināšanās virzienā – kredītprocentu likme gada laikā palielinājusies par 0.14 procentpunktiem, bet patēriņa cenu līmenis pieaudzis par vidēji 4.3%”.
Ja salīdzina mājokļu pieejamību Rīgā un reģionos (reģionu centros), tad redzams, ka strādājošie reģionos var atļauties iegādāties platības ziņā lielāku mājokli nekā galvaspilsētā. Pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē (Valmierā un Cēsīs) Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir par aptuveni 28% lielāka nekā Rīgā, 2011.gada nogalē sasniedzot 57.7 m². Vēl augstāka mājokļu pieejamība ir Zemgalē (Jelgavā un Bauskā) un Kurzemē (Ventspilī un Liepājā), kur mājokļu pieejamības indekss sasniedz attiecīgi 66 m² un 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē), kur pērn tā bija 68.9 m², kas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu finansiālo risku, šajā reģionā var atļauties iegādāties pat līdz 68.9 m² lielu mājokli.
“Salīdzinot mājokļu pieejamības indeksa datus reģionu griezumā, papildus jāņem vērā vēl citi faktori, piemēram, nodarbinātība un bezdarbs, komunālo maksājumu apmēri. Reģionos (it īpaši Latgalē) bezdarba līmenis ir augstāks nekā galvaspilsētā, līdz ar to arī procentuāli ir mazāk to iedzīvotāju, kuri var saņemt kredītu mājokļa iegādei un var atļauties iegādāties mājokli īpašumā. Arī komunālo pakalpojumu izdevumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos – lielāki ikmēneša maksājumu par siltumu vai karsto ūdeni negatīvi ietekmē mājokļu pieejamību, ” komentē Edmunds Rudzītis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Vairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālāk