Eksperti: Rīgā par vidējo algu var nopirkt 45 m² lielu dzīvokli, citos reģionos par 20 m² vairāk
2011.gada pēdējā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss* palielinājies par 1.8 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu Rīgā varēja atļauties iegādāties 45 m² lielu dzīvokli, savukārt Latvijas reģionos strādājošie var atļauties iegādāties platības ziņā daudz lielāku mājokli nekā galvaspilsētā – pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība sasniedz 57.7 m², Zemgalē 66 m² un Kurzemē 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē – 68.9 m².
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: “Gada laikā SEB Mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 44.4 m² 2010.gada pēdējā ceturksnī līdz 45 m² pērnā gada nogalē. SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtības pieaugumu sekmēja neto darba samaksas palielināšanās par 4.1% (daļēji pieaugums saistīts ar sezonalitāti) un sērijveida dzīvokļu cenu kritums par 3.1%. Savukārt divi pārējie faktori darbojās mājokļu pieejamības mazināšanās virzienā – kredītprocentu likme gada laikā palielinājusies par 0.14 procentpunktiem, bet patēriņa cenu līmenis pieaudzis par vidēji 4.3%”.
Ja salīdzina mājokļu pieejamību Rīgā un reģionos (reģionu centros), tad redzams, ka strādājošie reģionos var atļauties iegādāties platības ziņā lielāku mājokli nekā galvaspilsētā. Pie vidējās darba samaksas un pašreizējām dzīvokļu cenām Vidzemē (Valmierā un Cēsīs) Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir par aptuveni 28% lielāka nekā Rīgā, 2011.gada nogalē sasniedzot 57.7 m². Vēl augstāka mājokļu pieejamība ir Zemgalē (Jelgavā un Bauskā) un Kurzemē (Ventspilī un Liepājā), kur mājokļu pieejamības indekss sasniedz attiecīgi 66 m² un 66.5 m². Savukārt no reģioniem vislielākā mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē), kur pērn tā bija 68.9 m², kas nozīmē, ka strādājošie ar vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu finansiālo risku, šajā reģionā var atļauties iegādāties pat līdz 68.9 m² lielu mājokli.
“Salīdzinot mājokļu pieejamības indeksa datus reģionu griezumā, papildus jāņem vērā vēl citi faktori, piemēram, nodarbinātība un bezdarbs, komunālo maksājumu apmēri. Reģionos (it īpaši Latgalē) bezdarba līmenis ir augstāks nekā galvaspilsētā, līdz ar to arī procentuāli ir mazāk to iedzīvotāju, kuri var saņemt kredītu mājokļa iegādei un var atļauties iegādāties mājokli īpašumā. Arī komunālo pakalpojumu izdevumi ir atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos – lielāki ikmēneša maksājumu par siltumu vai karsto ūdeni negatīvi ietekmē mājokļu pieejamību, ” komentē Edmunds Rudzītis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk