Eksperti: Olšteins amatā nenāks par labu nozarei
Saeimas neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina neviennozīmīgā apstiprināšana Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā var gan kaitēt nozares attīstībai, gan arī liecina, ka esošā koalīcija par savu prioritāti izvirza cīņu par varu. Šādu viedokli pauž eksperti un politiķi.
Šonedēļ par Satiksmes ministrijas (SM) parlamentāro sekretāru iecelts 11. Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins, kura nonākšana amatā saistīta ar skaļām politiskajām peripetijām. Lai gan deputāts jau pagājušā gada nogalē publiski paziņoja, ka tuvākajā laikā ieņems augsto amatu, toreiz valdošās partijas pret viņa apgalvojumu izturējās ar neslēptu ironiju. Turklāt, lai gan nozares ministrs Aivis Ronis jau parakstījis rīkojumu, vakar viņš nāca klajā ar komentāru, kurā starp rindām bija nojaušama ministra neapmierinātība ar izraudzīto personāliju. A. Ronis K. Olšteina nonākšanu amatā nodēvēja par koalīcijas stabilitātes jautājumu, un šāda politiskā tirgus iemesls, visticamāk, ir sešas neatkarīgo deputātu balsis, kas koalīcijai varētu izrādīties vitāli svarīgas nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Politologi Filips Rajevskis un Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka, pēc viņu domām, K. Olšteina degsme pēc atbildīgā posteņa ir nebijis precedents. «Varam tikai nojaust, kādas intereses pārstāv bezpartejiskais Klāvs Olšteins, taču diez vai viņa fanātiskā rīcība saistīta ar rūpēm par nozari. Turklāt ir skaidri redzams, ka nozares ministrs Aivis Ronis ilgi meklēja dažādus ieganstus, lai neapstiprinātu viņu amatā. Tikpat skaidri saskatāms arī diskomforts, ko ministrs izjūt pašlaik, jo ne jau bezpartejiskais Aivis Ronis pieņēma gala lēmumu,» pauda A. Freimanis. Savukārt F. Rajevskis papildina: «Jaunajā tiesiskuma koalīcijā nekas nav mainījies un partijas joprojām visvairāk interesē amati. Klāvs Olšteins mēģina izspiest maksimālu labumu no neatkarīgo deputātu balsīm piemītošās zelta kārts, apzinoties, ka bez šīs grupas atbalsta valdība būs daudz nestabilāka.»
Abi eksperti arī uzskata, ka bezpartejiskā K. Olšteina un nevienai partijai nepiederošā A. Roņa kombinācija būs neizdevīga nozarei. «Valsts sekretārs ir saimnieciska amatpersona, kamēr ministrs un parlamentārais sekretārs – politiskas figūras, kas savai nozarei svarīgas idejas virza politiskajos gaiteņos. Jaunajā kombinācijā satiksmes nozarei nebūs tik spēcīgas aizmugures, jo abu augstāko personāliju politiskā ietekme ir ierobežota,» klāstīja F. Rajevskis un turpināja, «turklāt, manuprāt, var izveidoties dīvaina situācija, kad parlamentārajam sekretāram ir lielāka ietekme nekā ministram, jo Klāvam Olšteinam Saeimā pieder izšķirošās sešas balsis.»
Arī kādreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrita viedoklim, ka šābrīža situācija nenāks par labu nozarei, jo ministram nākas samierināties ar personāliju, kura viņu, visticamāk, līdz galam neapmierina. «Diemžēl gadījums ar Klāvu Olšteinu ir nevis izņēmums, bet tikai viens no kārtējiem apliecinājumiem, ka svarīgākā esošās valdības iezīme bijusi cīņa par amatiem, nevis ilgi solītās reformas,» rezumēja U. Augulis.
To pašu domu sarunā ar Neatkarīgo akcentēja arī opozīcijā strādājošās ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis. «Pēc dažām dienām valdībai aprit pirmās 100 darbības dienas. Ar ko tās bijušas zīmīgas? Manuprāt, ar nepiepildāmu cīņu par amatiem,» pauda parlamentārietis. Tāpat viņš rezumēja: «Protams, Aivim Ronim kā cilvēkam un kā profesionālim visa situācija ir dziļi nepatīkama. Klāvs Olšteins tika viņam uzspiests, un man grūti iedomāties, kā viņi abi sastrādāsies.»
Tikmēr pats K. Olšteins Neatkarīgajai apliecināja pretējo. «Aivja Roņa komentāru par gatavību pamest posteni, ja valdība spēs stabili strādāt, neuztveru personīgi. Šis komentārs vairāk vērsts uz Latvijas politisko vidi kopumā. Šorīt tikos ar ministru, pārrunājot svarīgākos Satiksmes ministrijas Saeimā virzītos likumus. Nekādas savstarpējās nepatikas mums nav,» sacīja K. Olšteins.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk